Svētki nogurdina, ikdiena spēcina - metastāzes& kafijas klizmas

Link:	(Link)
Time:	00:47

teorētiski tas izklausās pareizi, bet - es biju klāt gan mammas, gan - par 95% - arī tēva nāvē, un es nevaru teikt, ka tas mani būtu nomierinājis. abi bija veci, abiem, kā saka, "bija laiks". tomēr es ŗkārtīgi baidos no tādas nāves, kādā aizgāja papus, un no tādas dzīves, kādu pēdējos gadus dzīvoja mamma (aizgāja gan viņa "viegli", lai ko ar to nesaprastu).
un, jā, man ir bail.
ārpus iepriekš minētajām bailēm (miršana, pēdējie dzīves gadi) man ir ļoti bail atstāt savus mīļos bez atbalsta un mīlestības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

santa_be

Link:	(Link)
Time:	09:49

Nē, es jau ar runāju no vēlējuma pozīcijas. Lai arī visi apkārt vēl diezgan dzīvi un pat salīdzinošo veseli, bailes ir. Bieži iedomājos, ka omai taču jau 75, ka kaķi kādu dienu nomirs un ka statistiski es visticamāk nodzīvošu ilgāk par savu dzīvesbiedru. Ja es stāšos reliģijā, tad tikai tāpēc, lai atrisinātu nāves bailes.

(Reply to this) (Parent)

Augusts 31., 2016

Comments: