teorētiski tas izklausās pareizi, bet - es biju klāt gan mammas, gan - par 95% - arī tēva nāvē, un es nevaru teikt, ka tas mani būtu nomierinājis. abi bija veci, abiem, kā saka, "bija laiks". tomēr es ŗkārtīgi baidos no tādas nāves, kādā aizgāja papus, un no tādas dzīves, kādu pēdējos gadus dzīvoja mamma (aizgāja gan viņa "viegli", lai ko ar to nesaprastu).
un, jā, man ir bail.
ārpus iepriekš minētajām bailēm (miršana, pēdējie dzīves gadi) man ir ļoti bail atstāt savus mīļos bez atbalsta un mīlestības. |