nu ja, savu lekciju apmeklējumu esmu samzinājusi līdz vienai vācu valodai pirmdienās. palikusi vēl viena pirmdiena. un tad jau... ziniet, man neticas, ka es kaut kur braukshu prom. man shkjiet, ka tā nevar būt, pie tam ja biļete nemaz neizskatās pēc biļetes bet ir tikai izdruka no interneta, :) un jā, es nopirku vēl biļetes maijā 26. es atkal būšu LV līdz 4. jūnijam, un tad 4. jūnijā atpakaļ uz Hamburgu. :) gribēju vēl nopirkt vienu biļeti kādā 16. jūlijā, bet nevar zināt kā tur būs ar tām skolas beigām, bet tā sanāktu varen lēti.
pagaidām nezinu vai Ziemassvētkos braukšu uz Latviju.

un vissmieklīgākais ir šādas runas, kad vēl nekur neesmu aizbraukusi.:)nu ja.

jāgatavojas aizbraukšanai, jāpsaspēj atvadīties un izraudāties, lai lidmašīnā nebūtu jāraud. :)kā nekā tā diena pēc lidojuma būs jānodzīvo, dzīve nebeigsies (kā tagad šķiet), bet būs otrā galā atkal jauni cilvēki ar kuriem iepazīties.

es vēl joprojām nezinu kas notiek ar Viktoru! :( KAS NOTIEK AR VIKTORU??

futbols! šodien spēlēju futbolu atkal ar Kristoferu. :) kā man tas patīk!!!! un vedu viņu uz treniņu, bija grūti sēdēt malā, gribējās piedalīties, trenēties un iemācīties spēlēt futbolu gaužām labu labi!

shovakar plīstu vai pāri no vēlmes pilnveidoties visādīgi.
es gribu būt klavierspēlētāja, gospeļdziedātāja, džeza mūziķe, komponiste, grafiķe, gleznotāja, tekstilmāksliniece, tēlniece, reklāmas dizainere, rakstniece, futboliste, tenisiste, kanoe airētāja, peldētāja, fotogrāfe, aktrise, dejotāja, skolotāja, tulkotāja, misionāre... un vēl un vēl un vēl. :))

he he.. man šķiet es zinu kā šo pilnveidošanās vēlmi atrisināt. :)

un es teikšu savā dienasgrāmatā to, ka shodiena atkal bija ļoti skaista diena. es redzēju tik daudz skaistuma. varbūt tādēļ, ka divas dienas es biju mazliet iekritusi kaut kur un uz uni negāju, jo vajadzēja tulkot. Bet ir tik skaisti, ka pasaulē ir tāds vārds kā PIEDOŠANA un zem tāda vārda ir apakšā kaut kādas milzīgas pārmaiņas. es jūtos redzējusi skaistumu, jo Ilzīte man piedeva.
un es redzēju skaistumu, kad shodien vajadzēja dalīt flayerus unītī saviem kursa biedriem un nepazīstamiem cilvēkiem, es redzēju skaistumu, kad uz pasākumu atnāca Oskars (kaut kāds) un ka viņa sirdī notika klikšķis. :)
heh. esmu atkal laimīga.
cik labi, ka vainas apziņas nasta var tikt noņemta nost.
es atkal brīnos par to kāds ir Dievs. Mani tiešām pārsteidz kāpēc Tas, Kurš ir tik liels (t.i. Dievs) var būt vienīgais, kas var salabot manas vispersonīgākās lietas (vainas apziņu, skaudību, neveiksmi), pārējās lietas to slikto var pastumt malā, vai likt ignorēt, bet forši, ka tomēr ir Dievs, kas to var pilnīgi paņemt prom un man vairs nav ar to jādzīvo.

nu ja, viss nāk un aiziet tālumā.
esmu laimīga, jo man bija iespēja redzēt neredzētās krāsās Liepājas jūru. Tas bija tik skaisti, tikai mani trulie pirkstinji neko nespēj paveikt, lai to iemūžinātu. ehh.. nu neko nopūtos un turpināju priecāties, tā krāsa - IDEĀLA bija!
priecājos satikt Guntaru Vadoni - jocīgi, ka tāda pat sajūt kā satiekot Eriku. Man likās ka es runāju ar Eriku, tikai bija mazliet lielāka distance un tāds kautrīgums, bet es braši centos to pārvarēt.
un man patikās pastaigāties pa LIEPĀJU, vienai pašai un laimīgai. Beigās es apmaldījos jo aizgāju kaut kur pa Riepu ielu, bet tomēr ceļš atradās.
vēl es esmu laimīga, jo man bija sarunas ar Omīti un Opīti. Eh... kā es viņus mīlu. cik daudz es vēl gribētu no viņiem mācīties un dzirdēt. Tas ir tik brīnišķīgi, kādi viņi abi ir. un vinji tik smieklīgi palikuši. visu laiku smejās un jokojās, man likās, ka mans opītis ir tāds puisis manā vecumā un omīte meitene manā vecumā... bija jautri, kā mēs kūlām saldo ēdienu ar urbjmašīnu, jo opītim tas tā tuvāk sirdij, nekā tas mikseris :)) he he.
bija dikti forshi tajā Priekulē un Liepājā.
gribās atkal.

riit no riita agrumaa dodos uz Liepaaju!:) esmu prieciiga! pusdiena man vienai pašai pie juuras!:) wiii.. un tad vakaraa, kad saule rietees dosimies uz Priekuli un omas un vecmaaminjas samiiljosies, aaboli un bumbieri veederaa kaartu kaartaam kraasies! liidz atkal naaks laiks shkjirties, lai paspeetu uz lekcijaam laikaa!
ups, jau ierakstiijaas 16.septembrii. apsveicu sevi, santinj, peec meenesha tava dziive buus citaada!

vakar bija labaakaa Soul cafe! shonedeelj ir bijushas divas, viena Stradinjos, otra RTU. Man patiik , kaa Dievs mums liek spert step of faith un noticēt, ka Viņš ir reālāks par visreālāko aplauzienu. :)
Dievs vienmeer visu sakārto pareizās vietās. Un vakar tieshām bija labi, un jocīgi arī, jo savu vārda dienu nosvinēju ar pilnīgi svešiem cilvēkiem. :) Bet kā man tas patika
paldies arī Ilzei Kļavinskai,( kura iespējams šo nekad neizlasīs) par burvīgo pastaigu vakarā. ah. kā man tas pietrūka. pietrūkst un pietrūks. es vakar raudāju, kad biju jau gultiņā pārgurusi un laimīga. es raudāju jo esmu pārāk laimīga šeit. un viens mēnesis un laime būs jāmeklē citā vietā. jap, jādodas projām. kā es mīlu Dievu, jo Viņš ir tas, kas vienmēr ir ar mani, kur lai es paslēpjos, un kur lai es aizbēgu, es nespētu, pat ja vēlētos, un es nevēlos. Paldies Dievs!
un vēl es mīlu savu mammu ( arī viņa šo iespējams nekad neizlasīs), un vakar es jutos kā mazs bērns, nobijies no zirnekļiem, ko redzēju uz tilta un pārējiem iedomu kukaiņiem, nobijusies no tumsas, bet māmiņa runājās ar mani sēdēdama uz manas gultas malas, par spīti tam, ka pati bija nogurusi. Un noklusināja gaismas, un tā es gulēju drošībā līdz rītam. :)

vai tad es jau vienreiz neierakstiiju, ka esmu maajaas no nometneem
laikam jau nee.

riit nometne, pariit nometne, aizpariit nometne, aiz-aizpariit nometne, aiz-aiz-aizpariit nometne, aiz-aiz-aiz-aizpariit nometne,aiz-aiz-aiz-aiz-aizpariit nometne, aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aizpariit nometne,aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aizpariit nometne,aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aizpariit nometne, aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aizpariit nometne,aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aizpariit nometne, aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aizpariit nometne,aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aizpariit nometne,aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aiz-aizpariit nometne
kurš izskaitiis cik dienu es pavadiishu nometnees?

vācu valoda mani jocīgi ietekmē.
es tulkoju kaut kaadu tekstu no vaacu valodas un visu laiku es sapņoju, es domāju, es izdomāju dialogus, es aizbildināšos, ka mācos valodu. diez ko es te daru?

un tagad es domaaju, kaapeec es visu to staastiiju.