vakar bija labaakaa Soul cafe! shonedeelj ir bijushas divas, viena Stradinjos, otra RTU. Man patiik , kaa Dievs mums liek spert step of faith un noticēt, ka Viņš ir reālāks par visreālāko aplauzienu. :)
Dievs vienmeer visu sakārto pareizās vietās. Un vakar tieshām bija labi, un jocīgi arī, jo savu vārda dienu nosvinēju ar pilnīgi svešiem cilvēkiem. :) Bet kā man tas patika
paldies arī Ilzei Kļavinskai,( kura iespējams šo nekad neizlasīs) par burvīgo pastaigu vakarā. ah. kā man tas pietrūka. pietrūkst un pietrūks. es vakar raudāju, kad biju jau gultiņā pārgurusi un laimīga. es raudāju jo esmu pārāk laimīga šeit. un viens mēnesis un laime būs jāmeklē citā vietā. jap, jādodas projām. kā es mīlu Dievu, jo Viņš ir tas, kas vienmēr ir ar mani, kur lai es paslēpjos, un kur lai es aizbēgu, es nespētu, pat ja vēlētos, un es nevēlos. Paldies Dievs!
un vēl es mīlu savu mammu ( arī viņa šo iespējams nekad neizlasīs), un vakar es jutos kā mazs bērns, nobijies no zirnekļiem, ko redzēju uz tilta un pārējiem iedomu kukaiņiem, nobijusies no tumsas, bet māmiņa runājās ar mani sēdēdama uz manas gultas malas, par spīti tam, ka pati bija nogurusi. Un noklusināja gaismas, un tā es gulēju drošībā līdz rītam. :)