un es teikšu savā dienasgrāmatā to, ka shodiena atkal bija ļoti skaista diena. es redzēju tik daudz skaistuma. varbūt tādēļ, ka divas dienas es biju mazliet iekritusi kaut kur un uz uni negāju, jo vajadzēja tulkot. Bet ir tik skaisti, ka pasaulē ir tāds vārds kā PIEDOŠANA un zem tāda vārda ir apakšā kaut kādas milzīgas pārmaiņas. es jūtos redzējusi skaistumu, jo Ilzīte man piedeva.
un es redzēju skaistumu, kad shodien vajadzēja dalīt flayerus unītī saviem kursa biedriem un nepazīstamiem cilvēkiem, es redzēju skaistumu, kad uz pasākumu atnāca Oskars (kaut kāds) un ka viņa sirdī notika klikšķis. :)
heh. esmu atkal laimīga.
cik labi, ka vainas apziņas nasta var tikt noņemta nost.
es atkal brīnos par to kāds ir Dievs. Mani tiešām pārsteidz kāpēc Tas, Kurš ir tik liels (t.i. Dievs) var būt vienīgais, kas var salabot manas vispersonīgākās lietas (vainas apziņu, skaudību, neveiksmi), pārējās lietas to slikto var pastumt malā, vai likt ignorēt, bet forši, ka tomēr ir Dievs, kas to var pilnīgi paņemt prom un man vairs nav ar to jādzīvo.