es nezinu ko es darīšu, kad būšu stāvoklī, jo ja jau pirms ik mēneša sarkanās armijas atnākšanas manas gārstāvokļu maiņas saskaitāmas vismaz 2 piecās minūtēs.
besī laukā hormonu lietas. liekas, ka pagaidām tās vada manu dzīvi.
es esmu emociju zvērs.
pašlaik viss ir pakaļā - es neko nemāku izdarīt kā vajag.

es pati par sevi satraucos, tad mani nomierina, daudz maz, tad mani atkal satrauc radinieku rūpes un manis iespējamā saslimšana ar encefalītu, tad atkal viņi mēģina mani nomierināt.
sasodīc.
esmu kkur apstājusies.

esmu emociju zvērs.
saulesbrilles mugurā autobusā lietainā dienā un raudnies nāk ne no šā ne no tā, no emocijām.
par pamatu, kur varu ķerties klāt, par cilvēkiem apkārt, par problēmām un dzīves situācijām.

pēdējā laikā manā dzīvē ir iestājies ''nekas dižs'' periods.
pastāvu, izbaudu pastāvēšanu, nekā nedarīšanā.
izlasītas divas grāmatas, kas ir sasniegums. izlasītas ar baudu. ''Dharmas blandoņas'' un ''Omartija kundze''
pilnīgi pretstati. Ja viena apdzejo skaisto dabas un visas pasaules skaistumu tukšumu, dzīves baudīšanu bez sabiedrības uzliktajiem rāmjiem,tad otra parāda augstākās sabiedrības Kalifornijas latviešu vajadzīgo dzīves rūdījumu. es nezinu kurā grāmatā es izvēlētos dzīvoties.
velk abās.
panīkums pa darba atrašanu nav pārgājis, tas tikai tiek nobīdīts uz vēlēku.tagad ir priekšā nometne un viss kaut as cits jauks, kāpēc gan būtu jāpiemēslo galva ar lietām, kas tikai sagruzī.tas jādara tikai tā pa ceļam ejot. nevis diena jānosēž kko meklējot un saprotot, ka nevienam fucking vēsturnieks nav vajadžigs.
vot ar šo rindkopu beidzu iegruzīt sevi.
jā, mazliet pofigistiskāks noskaņojums attiecībā pret cilvēkiem, tādā ziņā, lai tak viņi vārās paši savos šudos, ja negrib lai viņiem palīdz.
daudz augļu un daudz kas ēdams laduskapī.tēvs iepirkās man nezinot, kamēr es darīju to pašu.

un tā biju uz pusdienu pie vienas tantes.nesen pārvākusies no asv atpakaļ uz lv
viņa negribēja runāt par pagātni, kas manu ziņkārību un vēsturnieces garu ļoti apbēdināja, pat varētu teikt iazvainoja. jo doma palika tāda, ko tad es tam jaunajam skuķim stāstīšu savu dzīvi. a žēl, es klausītos, man patiktu.justu līdzi.
tad viņai protams bija kastes atsūtītas no asv. pa ilgiem laikiem redzēju, kā mantas spēj būt par daudz, kā tās spēj nospiest.
nu kaut kāds prieks viņai bija, bet kas par daudz tas par skādi. No visām redzētajām mantām sākumā man gribējās visu, kad mantas palika vairāk un acīmredzami viņas dzīvoklī vajadzēs domāt kur tās likt, man sāka negribēties neko.
tur bija dažnedažādākās garšvielas, kas ,protams, LV nav, zobupastas( viņa man vienu tūbiņu uzdāvināja)(jēj), virtuves piederumi, drēbes, somas, apavi, saldumi, bērnunamiem rotaļlietas, saldumi, tabletes, tīrāmie līdzekļi.
ja man atnāktu tik daudz mantu es nebūtu laimīga.
apaugšana ar mantām var būt noderīga tikai tad, ja pašam ir kāds SKAbūzis, kur salikt un atstāt visu nekārtībā, bet ja tām visām mantām ir jāizdomā vieta dzīvoklī, ej ieskrieties.
morāli jau jūs sen sapratāt.
bet es to beidzot izjutu.

satiekot bijušo un pavadot ar viņu kopā labi laiku, jāsecina neko.
kārtoju istabu, labi tulīt sākšu to darīt.

pēc vakardienas vēljoprojām dulla galva.
cilvēkiem laikam patīk sadarīt muļķības , lai pēc tam gaidītu par muļķīgi izdarīto adrenalīndevu.
liekas diena stāv uz vietas.
es iekšā skaļi skaļi tiko nokliecos, viena asara to nodeva uz āru.

jā jā man šodien paliek 22
kāpēc pēdējās divas jubilejas manā dzīvē pārklāj pelēks līķauts?
ne jau ta kāds būtu nomiris, bet sajūta nepriecīga, dzimšanasdienai neatbilstīga.
piespiest sevi priecāties ar negribas.
nereāli kaut kā pietrūkst, bet kā vienmēr pēc laika es sev ieskaidrošu, ka tās ir tikai manas problēmas un ambīcijas, ka es no cilvēkiem gribu vairāk.....
aj, sūds.

tas ka man kājas salst vēl varētu būt nrkas, tas ka esmu bišķi apslimusi, tas gan ir debīli.
dienas rit un aizrit, es guļu un neko nedaru, gaidu kkādu sasodīto minūti vai dienu, ka sapratīšu - jābeidz gurķoties un pošos.
un vēl apsēju ap roku rozā lentīti, tas tāpēc lai atcerētos, ka jāmīl tos, kurus nevar ciest.
es gribētu visu darīt ar jēgu, bet labāku dziļāku un izskaidrojamāku.
laikam man vajag kādu redzamu jauno sākumu, kādu pompozu priekšnesumu, kaS mani ievestu nākamajā levelī, jo pašlaik sajūtas un saprašanas nav.
nav jau tā ka man būtu depresija, bet ir tāda vienaldzīguma, nekā aizraujoša garstāvokļa esamība.
un kāpēc manā mutē ir smiltis?

pēdējo dienu atklāsmes nav lielas un liekas.
bakalaurs piebeigts, tagad jāskatās nākotnē un jākļūst pa darba ļaudi.a žēl.
visa šitā pietrūks.
tomēr vēl ceru, ka jūniju spēšu nomurkāties un pārgozēties saulītē neko nedarot.
ir pienācis posms, ka jāsāk kkas jauns gribot vai negribot.
meklēju darbu - mārketingā; producēšanā; projektu vadīšanā;kultūras jomā. droši piedāvajiet!

ja tu visu nakti sapņo par bezbēdīgiem notikumiem, dārglietām un peldēšanos kkur okeānā un to visu pārtrauc , tas, ka sapnī tu gandrīz noslīksti jo tev pārbrauc kuģis pāri, nozīmē tikai to, ka vakardiena ir bijusi pret mani nežēlīga.
dzīvē tā notiek, kas notiks tālāk es nezinu. gŗūti.

man liekas, tā ir mana sūtība, bakalauram tikt atmestam labošanai ik pēc vienas dienas.
šis varētu būt skaists ritms.
vienu dienu strādā, otru dienu nezini, kur savu pakaļu likt.
šī diena ir tā ar to pakaļu.

šīs dienas notikums ir
nejauši uzrakt draugos el vē ''pirmās īstās mīlestības '' puisi, viņam 29 gadi, nenormāli labas bildes no viņa rokas tiek bildētas.
es dēļ viņa braucu uz visām tēva spēlēm un biju viņa komandas karstākais fans.veselu vienu sezonu ar pusi - tātad apmēram gads.
es tiku neievērota, 110 kg. , tik tagad varētu saņemt drosmes un un .... :D

esmu nožēlojama. atkal neko nedaru.
būtu labi ja vēl acis nesāpētu

pufff.
nu neko vispār.

basteja būlbāris, klabināšanas ātrums ir mainījies, tikai tomēr vēl ir jāskatās uz tastitūru, taču vārds smēķēšana un papirosi varu ar aižmiegtām acīm rakstīt.
kafija, tēju, ūdeni, limonādi.
guļu.rakstu. atmiekšķēju smadzni pie tv. rakstu.
murgoju nakīts par smēķēšanu, močiem.
sāp mugura, tirpst kājas.
acis arī pasāp, nogurst.
komunikācija norit vienīgi ar suni, tēvu un māti, tiem kas onlainā draugos,piezvanīju parunājos ar kati.
atpūtās uztaisu pa pāris presītei.pauzes- ēdiena gatavošana.
pamanu pat smēķu reklāmas uz teātra bāra ēdienkartes. visas markas atpazīstu par tām varu pastāstīt vēl plašāk un izstāstīt kādi ir citi varianti.
akademiskums un zinātniskums pieklibo.loģika un struktūra arī.
bet tā viss kārtībā!

šodien biki neesmu aprēķinājusi savu laiku, sanāk sēdēt un neko nedarīt faķa datortelpā.
ir jābeidz vecais, lai varētu sākt ko jaunu.
a tā šodien baroju baložus, mani vairāk fascinē kaijas.
ēdu pirmoreiz pusdienas ārā uz soliņa, alleluja ir silts laiks.
ritens vēl pagaidām stāv. :)

un tā likās, ka viss izdarīts, lai sāktu rakstīt baki, bet nekā atradās šeit arī neesmu neo sen rakstījusi. lai tik nebūtu jāraksta . phe. šajos mirkļos pati sev riebjos.
nolaižas rokas un ne tikai.

ejiet jūs vsi kakāt. neviens nevar pateikt, kas ir svarīgs dzīvē.
šurumburums, katram savs.

nu jau ir pa ilgu un es šodien tieku tam pāri,oficiāli paziņoju. jo tas jau kļūst smieklīgi.viss. kaput. skatos citā virzienā. vairs man to nepieminēt, vairs man par to nejautāt.


kā nekā pietiek sevi čakarēt.

vēl tik saņemties kko uzrakstīt mācīb jomā.