ejiet visi dirst!

nespēks pāriet asarās, pēc tam miers, pēc tam cerība.
pa vidu kkur neziņa un prieks.

Kkā gribās izkratīt sirdi, bet nu ne tā pavisam, bet garāk kā parasti.

Nu pirmkārt, man ir iesnas, līdz ar to tas man atgādināja to, ka ir jāuztaisa ingvers+citorns+medus
Otrkārt, skatos atkārtojumu nekā personīga un saprotu, ka jābrauc prom, ko tad arī es izsmelšu punktā 3.
Treškārt, mana aizbraukšana ir tuvu klāt pienākusi, braucu prom 16.martā uz pāris mēnešiem, lai tad es saprastu, kas notiek ar mani un ko man darīt ar visu pārējo, kas es esmu [ Kā džekijs čans filmā''kas es esmu?'']un ko es gribu!
Ceturtkārt, es zinu ko es negribu.
Piektkārt, mani izsita no sliedēm apkārtnotiekošās lietas, lai šo ierakstu pabeigtu daudz maz loģiski.

16.marts Glasgow.

vakardien saņēmu sms par kuru šodien domāju visu dienu.

laikam tā ir atkarība, kas ilgst nu jau kādus 6 gadus točna, nu es vairs pati no tā netieku vaļā, ja it sevišķi atkarību var satikt, lūk tāpēc jāiejaucās ķirurģiski, jābrauc prom, vai jāsavāc pirmais pretīmnākošais un jānosauc par dzīves lielo mīlestību!

parolēs man ir ierakstīti vārdi, lai viņus rakstot atcerētos tos, pārdomātu, bet nevarētu teikt ka sanāk.
principā es nezinu ko novēlēt Zsvētkos cilvēkiem, man trūkst vārdu, man viņi visi liekas par tukšu un jā ja pat piemin Jēzus dzimšanu un visu to kam es ticu.
labāk paklusēt, klusēt un varbūt pasmaidīt.

noslēdzu slēdzienu, ka vienatnē dejot nav tas, kas kopā ar kādu, ja ir iestudēta deja.man pietrūkst iztēles lai priekšā noliktu to otru cilvēku.turklāt man vienmēr palīdz neaizmirst nākamos soļus citi turpat dejojošie pāri.tātad man nevis pietrūkst viens cilvēks, bet visi cilvēki, kas dejo.
ierakstīju cd ar teātra mūziku
vislaik tāda sajūta, ka jāsāk atvadīties no LV zemes.bet negribas, bet nezinu- šajā jautājumā es vēl paklusēšu.
tuvākās lietas- mēģi, svinības, ciemošanās, darba meklējumi, Tallina,izbraukums, jaunais gads,un pēc tam Londona.pa ceļam var notikt arī neplānotais (viens no neplānotā ir tas, ka es tiešām varētu dabūt darbu.
nahalīgi visus piespamošu ar savu cv.
lai ārdās.

kāpēc cilvēki melo, tad, kad nemaz nevajag melot.

un viņš to izdarīja


esmu brīva

labi izskatās ka man beidzot vajadzēs savilkt jostas, beidzot vajadzēs dzīvot ar tukšu leduskapi un bez ekstrām izklaidēs
tas notiks ceru ar nākamā gada februāri



es pārvākšos


ja nu vienīgi līdz tam mani kāds neapprecēs.

rīts sākās saspringti, visi zvana un kko grib, vai sūta sms.
sarunāju, ka man palīdzēs aiznest kasti un kurš gan cits kā Pūķis Baisulis.uz to Jums ir ko teikt?
vēl jāsadara daudzums lietu un ap plkst 14 varētu būt brīva no stresa un sākt darīt kkādas mierīgākas lietas, lai gan kas šajā darbā ir mierīgs. - terasīte uz kuras šodien līst.


gribu vakaru un atpūtu

lai jau nu man gadās un pirms es palieku par pīšļiem tomēr apprecos, mana kāzu torte būs sāļā nevis saldā, kkas ļoti garšīgs sāļš.
arī par veģetāriešiem vajadzētu padomāt- pusi uz pusi.

Pamodos.izvedu suni.suns tagad ceļ vecākus.viņu istabā ir tik feini no rītiem - gaismas staru pielieta.

Vakardien gribējās ar kādu runāt, nē gribējās lai kāds runā, bet es varu klausīties.
ir koncentrējusies smadzenēs doma, ka tas nav viss, kam manā dzīvē jābūt - darba jautājumā gan un melotu, ja arī citās sfērās tā nav.
ir labi, ka vēl man ir iespēja darīt lietas, kuras patīk. ziemassvētku projekts, izbraukums pretī rudenim.
ļoti daudz skaistu lietu.
un tomēr cilvēkam ir pa maz, šeit jāsaka, ka man naudas tiešām ir par maz, jo tādu summu kādu man maksā, nezinu, pat bomzis nebūtu uz mieru, bet es savukārt ar cerībām un perspektīvēm cenšos izturēt to smiešanos par sevi :D
lūdzu man ilgtermiņā mieriņu un bez %

pēdējās naktis noguļu savas rokas.
pēdējās naktis murgaini sapņi, nu ne jau tā ka šausmenītes, bet tāda realitāte, kāda man liekas dīvaina un nesaprotama.
pēdējās dienas ar mani ir noticis daudz kas.
bet negribās rakstīt, negribas domāt.
kaut ko vajag izdarīt

Dzīve piespiež būt ātram, ideju izdomāt, bet to neatkost līdz beigām.
Tā piemēram neesmu ar sevi vēl apspriedusies par flugtagu, koncertu, nakti pēc viena gada un trim mēnešiem.- ko tas viss man nozīmē, nozīmēja.
es pat tam laikam nemaz nevēlos ķerties klāt!
domas, kas baksta un vienmēr tiek atrasts kas tāds, kas aizvirza prom.

mana sirds patiesi ilgojas.

mana būtība alkst pēc nesamākslotības.
pēc patiesuma gan kā citos, gan kā sevī pašā.
un vistrakākais, ka alkst, bet liekas, ka nesanāk.
es tēloju to negribot, es tēloju, to ienīstot.

padomes seminārs un rekolekcijas.
lūdzu lūdzu atsveidzinājumu!

šodien bij visvisāda diena.noberz jaunās kurpes, jāiestaigā. Paēdu pusdienas ar Oto, jauks stāsts par āfriku.
baloži ir naglaji palikuši, lido virsū bez žēlastības, ja vien ir maizes gabals un saskrāpē rokas un kājas un bails viņiem nav.
vakarā tīrīju koramāj, mazgāju traukus, skatījos kā top lilituts.
varu saderēt, man trīcēs rokas un sirds 7dien.
Es gaidu , kad ziņosi, kas ir ar kameru. jau ilgi, pārāk ilgi. žēl.
bet nu labi, tagad atkal esmu ļaunā.publiski.

klusums no cilvēka kam nevajadzētu klusēt
mazliet sāpes mugurkaulā.
brīvdiena un rīt ir sigur ros.
vairāk neko citu nevajag! a varbūt ar šo teikumu sevi mānu!

jūtos piečakarēta
jūtos nevajadzīga
jūtos vainīga