ja kāds māk nomset dienu zemē, tad neviens to nevar izdarīt labāk par mani!

lai tev sasodīti laimīga dzīve!
biju vakar studentklubā,secinājumi - džeki pa daudz pa ātru apdzerās, neviens neliekas pievilcīgs, kur nu vēl ņemams :D
labi, šodien biju jūrmalā, kadru slejas miglaini atspiežas manā galvā un visas vietas, kuras ir atmiņā un lietas, kas tur darītas gribot negribot uzpeld. laikam jau mazohisms.
bet toties, gan jau viss būs labi. cik salkani skaista frāze. jāpagaida un tagad jau neviens ieraksts nevarbūt bez bakalaura darba uzrakstīšanas tēmas- jāuzraksta bakalaurs!

skatījos tv stulbu raidījumu un tur runa par meditāciju, nolēmu arī es padomāt pasēdēt svecē un smirdkociņā un klusumā.atzinums, galvenais lai ķermanim būtu ērta poza. gan jau kādreiz pārvarēšu un būšu meditāijas monstrs, ka ārējie sakari mani netraucēs.
pēc tam vanna ar visām trim sastāvdaļām, kas minētas augstāk un tagad, maza spēja saņemšanās uzrakstīt kontroldarbu sasodītajiem 9 un 6 par divām atšķirīgām tēmām. 2pk un kkāda tur seno laiku vēsture.
šodien pamanījos paflirtēt. bet tas tā.

tirps kāja, tas par neko labu neliecina, dakteri teica, sūdi vagā ja tā ir.
vēl kādas 2 ned nepievērīšu uzmanību, ja turpināsies būs jāiet pie dakteriem.
gribās izdarīt ko reāli sliktu, a to man sanāk tik un tā par visu dabūt nortēķinus.
bet tikai gribas .
aj domu neuzrakstīju kā gribēju, negribu domāt kā vajadzētu lai būtu saprotamāk.
ko es te vispārībā daru

nu labi, tas, ka nevar runāt par'attiecīgām tēmām, nenozīmē to, ka nedomā, pluss sasodīta izrāde un vakars draugos el vē :D zemāk vairs nav kur krist, domās. darbos gan vēl ir. vārdos laikam arī.
a tā šodien maz ēdu. - aizskāru vienu no tēmām :)

nosauc trīs iemeslus, kas dienu padara par debīlu dienu!!!!!

aizmirsu paskatīties kādā krāsā acis un domāju, kas gan varētu būt nākamais...
kurš no mums pirmais

varētu uztaisīt uz katra ceļgala, bet ne paša gala pa tetovējumam smuki izskatītos.

sāku ar pildspalvas zīmējumiem.
līdz tetovējumiem netikšu, hennu varbūt?

satellites lv ir feini, labi ka tos arī varēš dzirdēt rīt, jau!

priecāties par to, kas ir , nevis bēdāties par to kā nav.


paldies par - iedvesma rodas darot. tiešām paldies.

labi es atzīstos, ka gribu spiegt un bļaut un ārdīties.
ka mans iekšējais cilvēks to dara
ka jēga ir maza no domām, kas mani piemeklē.
ka labi bij vakar ar kati mašīnā runāt.
ka ir vērtības kas paliek
ka ir sūdīgi, ka ir reizēm sūdīgi
ka ir jāmeklē
ka ir jātop atrastam
ka nav iekšās izturēt
ka ir jādzīvo tālāk


šīs dienas prieki, kāmītis baznīcā un teikums, kas varētu tik pat labi būt teiciens:`` nesalauz arhīvu!``

taj debīlajā arhīvā, ja kas nebija nekā kas man vajadzīgs.
ja kāds ir tik gudrs un varētu pateikt, kā var atras kādas biedrības protokolus, tad lūdzu, es būšu pateicīga un piens no manīm

zajebis.
beidzot kkas jāsāk darīt.
vispār ideja tāda, ka nedēļas 5dienu varu izklaidēties, bet pārējās jārukā jārukā jārukā.
režīmu vajag ieviest.sasodīti gribu dabūt ķeksīti, ko sauc par bakalaura grādu.

piesaku bada streiku izklaidēm.


ja nu vienīgi vēl kādā ned. nogalē aprīlī kkas labs notiksies Liepājas fonteinā.


saņemies, saņemies, saņemies.


dodiet man iedvesumu lūdzu.

vienu brīdi gribas satikt, otru brīdi ne, tad saprotu, ka ilgojos, tad saprotu, ka nepazīstu, tad atkal saprotu, ka pa daudz prasu un tad varbūt atkal pa maz.
nebeidzamas domas man klīst apkārt, bet tā pareizā un vienīga nerod izeju, jo laikam tādas nav.

satiku Ditu, forši satikt Ditu, un vispār forši satikt draugus un runāt muļķības un ne tikai.

sagribējās dejot, divatā.

kāpēc gan šodien nenomirt?
ne jau tas ka besis
bet vienkārši mazāk problēmu būtu man un citiem. un ne tā pa draudulīgo, bet vienkārši nu tā - es vairs neesmu.man nav nekur jāiet, nevienam nav mani jāsatiek.


labi labi, laikam gan es gribu atbrīvoties no daudz darbu darīšanas, bet šī doma liekas vilinoša - nomirt.
tikai nepārprotiet- nomirt, nevis sevi nomirināt.


krūšu apvidū, iekšā kkas sāp, tas laikam arī vedina uz to , ka tagad varētu apgūlties gultā un pēdējo reizi aizvērt acis ciet.

bet viss tas būtu pārāk vienkārši.
bet tā jā es gribu dzīvot.
un tā liekas pa daudz apspēlēju šo domu, tāpēc beigšu....

tāds it kā līdz galam kkas nepateikts.
es nezinu cik es varu atļauties un vai drīkstu šokēt cilvēkus ar pasacīto.
taču tā vien gribas teikt to ko domā un skatīties, kas ar to cilvēku notiek. ja bails pazaudēt, tad gan tu nerunā to ko domā.apmēram kkā tā.

aizpūpūļojos līdz T.kalnam, ejot un kavējot satieku 3 cilvēkus ar visiem jāapmij pāris vārdi.skaitlis trīs.


pārāk daudz pēdējā laikā svārstos savās domās.

vecmāmiņa stāstīja par otro pasaules karu.intresanti.

un jā ja kas 5dien vienīgā labā lieta pasākumā, kas ``veto`` - gardais martini un kaspara aicinājums uz danci.

krusta gājiens šogad izskatās, ka būs skaists- burvīgs ezers, upītes pārbrišana un arī purvainie apvidi, kā arī vilciens, hes un suņi.

mēs izskatamies kā vecs laulāts pāris- nedēļas sāpīte un rūgtumiņš

uz veto magazine jubileju ir biļete, pārdodu kādam pa 5ls nopirku pa 6ls.
sāk negribēties iet, dikti.
lūdzu kāds piesakās. paldies

nezinu, kad ir jāsaka vārdi, nezinu kad ir jāprasa jautājumi, neko nezinu un nemāku, bet varbūt nevajag. viss vienkārši ir balstīts uz sastopamākākajiem steriotipiem.
mācies dzīvot pa savam.
esmu pamanījusi, ka sev rakstu visai didaktiskus rakstus, tas lai labāk būtu ko paklausīt un ta ka izbesī- pasūtīt.

lai gan nogurums ir pamatīgs, lai gan solās šīs dienas būt tās sarkano armiju dienas, tomēr jālaiž prom uz zaļāku pilsētu un jāatrod arī zaļāki meži. došos. paties došos un priecāšos

manas līdzšinējās esamības pamatojums. nezinu. taču zinu, ka mana esība tiek paēdināta, reizi pa reizēm, kad aizeju vai izdzirdu un sadzirdu ko man grib pateikt, tas tur augšā, vai var teikt arī tā- tas tur šeit blakus.
savādi gan man tagad iet.pārāk labi, lai ticētu. nekas. galvenais nesacerēties, ka tas varētu turpināties ilgi, bet ja tu nesadomājies ielaisties uz visu banku, tad varbūt tu arī zaudē daļu no notikumu burvības.

jāmācās mazāk baidīties un vairāk paļauties.
vairāk domāt tai pašā laikā vairāk dzīvot.
jēgpilnu dzīvi.
taču es neticu, ka ir kkāds noteikts un viens vienīgs tavas dzīves piepildījums, galvenais, ka mirstot tu tomēr vari atcerēties savu dzīvi ar smaidu, patiesu un neslēptu. varbūt tad tas arī ir dzīves piepildījums.
ja es tagad mirtu, es smaidītu.

labi labi, pagājušas dažas stundas(vairākas)
un atzīstos, jau noilgojusies.

še tev domāju, ka māsa būs mājās šovakar, figa tev, laikam , ka rīt. tas labi. atbrauc pastāsti kā gāja. gribu dzirdēt tevi aizrautīgi runājam

ja labi padomā tad teksts - jā, nē , nu labi - ir nesatricināmi piedurošs.
tā pat kā teikuma beigās pateikt - jau nu nē
vai arī vecais spicais variants - priekā
ne tik bieži manis lietotais, bet arī zināms dažai sabiedrībai - re kā es tā labi....(piem: nodirsos wc, palika labāk)
pēdējā laika topa teiciens , atbildot uz kādu stulbu jautājumu vai teikumu - tāds jau tu esi, jā.

šādi izteikumi, ja lietoti pareizajās vietās ar pareizo ( tā mirkļa, jo mirkļi var būt atšķirīgi) intonāciju vai nozīmi var radīt krāsaināku pasauli, lai arī cik daudz ir pateikti, tik jāatgriežās, pie teikuma sākuma, ar smalkumu jāmāk šādi lietot.