bettyboob - Dog Jul!

Kopš oktobra vidus esam Norvēģijā un dzīvojam Tinkas suņu mājā. Katru dienu rūpējamies, mīļojam, staidzinām, skraidinām un, protams, barojam aptuveni 40 brīnišķīgus Grenlandes suņus. Savukārt Tinka baro mūs. Tā kā viņas pensija aiziet debesīs uzlēkušajiem elektrības rēķiniem un suņu ēdienam, tad pēc cilvēku pārtikas viņa reizi nedēļā dodas uz vietu, kur to izsniedz bez maksas. Lielākoties tur var dabūt dārgos produktus, ko veikali nav varējuši izpārdot, jo arī norvēģi tos vairs nevar atļauties. Tā nu mēs te ēdam superveselīgo maizi, vegānu fast foodu, eko dārzeņus un pēdējās divas nedēļas Tinka stiepj mājās Ziemassvētku laika delikateses - ribiņas, mazos kartupelīšus un škovētus kāpostus. Vakariņas mēs ēdam vēlu, pēc tam, kad ir pabaroti suņi. Pēc kārtējās lieliskās maltītes Tinka saka: so humans got some food today, too. Vai: yes, it was possible eat. I could eat it again. Un es vienmēr piekrītu. Jā, šito varētu ēst vēl un vēl.

Vakar devos līdzi Tinkai, lai mēs dabūtu īpašo svētku paku dubultā. Iestājāmies garumgarā rindā un sākām gaidīt. Rindā stāvošie pārsvarā sarunājās krieviski, saklausīju ukraiņiem raksturīgo akcentu. Pusotras stundas laikā līdz manām ausīm ik pa brīdim nonāca priekšā stāvošo ukraiņu vīru saruna par pārtikas un citu preču cenām, par ukraiņu ēdieniem, iespējām makšķerēt un to kādas zivis noķertas. Brīdī, kad bijām jau pie pašas ieejas, viens no vīriem pajautāja otram, vai tas taisās atgriezties. Vīrs brīdi paklusēja un atbildēja, ka nē, jo pat ja viņa pilsētu atbrīvos, viņam vairs nav pie kā tur atgriezties. Un tad atvērās durvis un abi vīrieši pazuda gaišajā siltumā aiz tām.

Bet nu man laiks doties gatavot ēdienu suņiem. Cilvēkiem vakariņās būs vakar dabūtais lasis. Ar eko dārzeņiem. Lai mums visiem gaiši, silti, garšīgi! Un lai ir kur atgriezties.