Suņa gad, tu biji labs puika.

« previous entry | next entry »
Dec. 30th, 2018 | 03:34 pm

Gribu pierakstīt, jo šis gads neapgāžami pierādījis, ka lielākie piedzīvojumi un foršākās atmiņas ir no notikumiem, pret kuriem man iesākumā ir bijusi pretestība

- Mūsu pop-up restorāns "Desu klusēšana" - pabarojām 85 cilvēkus pusotras stundas laikā
- Jūlija nakts Venēcijā - karsta, sirreāla un skaista. Sešu stundu brauciens no Slovākijas un atpakaļ bija traki, bet to vērts
- Timija Muminmāja Somijā un "It will be ok" Igaunijā
- Skaidu jumtu meistarklase Latgalē pie piecu bērnu ģimenes, par skaidām neko neiemācījos, bet saņēmu pamatīgu devu jestruma un spara
- Pārvākšanās uz Sudrabakotiem. 7 gadi ir daudz un pārmaiņas bija vajadzīgas. Un, jā, neskatoties uz ērtību trūkumu un braukāšanu, dzīve te tāpat ir foršāka nekā apnikušā pilsētas dzīvokļa četrās sienās
- Skudras un Tomi pievienošanās suņu saimei (jap, viņi tagad ir 3)
- Iekrišana podkāstu vorteksā. Ikdienas brauciens uz darbu nesis patīkamu blakni - podkāstus. Jo īpaši "Tim Ferris show" un brīnišķīgās Esther Perell "Where should we begin".

Un gada seriāls, protams, ir BoJack Horseman, kur es biju agrāk.
Nākamajā gadā gribētos vairāk šitā:



Doggy doggy what now?

Link | piebilst | Add to Memories


Comments {1}

starro

(no subject)

from: [info]starro
date: Dec. 30th, 2018 - 05:46 pm
Link

Lūk. svarīgs ir skatījums, attieksme un vērtējums, nevis notikums, kura medus mucu var sabojāt karotiņa darvas, un tad tas viss tas pats, tikai viss ar nekadvairs/

Atbildēt