bettyboob -

Šis ir Alvils. Pirmais cilvēks, kuram es piesējos ar savu jocīgo projektu. Pārējie autobusu šoferi tusējās bariņā un skaļi sprieda par dzīvi (uz fūrēm labi maksā, bet neņem vecākus par 45 gadiem). Alvils turējās nomaļus un tā nu es uzklupu tieši viņam.

Alvils ir erudīts un pragmatisks, tāds sava ceļa gājējs. Droši vien tāpēc arī sanāk turēties nostatus no bara. Viņam pārsvarā ir tuvie maršruti, riņķiem vien pa Cēsīm un tuvāko apkārtni. Autobusi lielākoties brauc patukši, nav jau to braucēju, saka Alvils. Tikai sestdienu rītos garantēti piebirst pilns salons kapu tantu. Alvils ar visām parunājas, nav tāds burkšķis kādi dažreiz ir autobusu šoferi. Tā braukājot, arī visko saklausās - piemēram, tauta runā, ka Jāņmuižas arodskolu esot nopirkuši ķīnieši. Ķīnieši te iesūtot izlūkus, kuri iemācās valodu, sapērk īpašumus, sagatavo augsni tā teikt. Pēc tam brauks pārējie. Un Rīgā jau tagad ir ķīniešu veikalu ķēde ar 500 veikaliem. Nebūtu nemaz tik slikti, ja tie ķīnieši te būtu, vismaz nebrauktu tukši autobusi, joko Alvils. Bet tad kļūst nopietns un stāsta, kā kādreiz uz Jāņmuižu vajadzējis sūtīt divus autobusus, jo pieturā stāvējuši 70 audzēkņi - skriešus metušies busā, jo kurš pirmais skrien, tas pirmais tiek! Tagad tik riņķo pa tukšo, labi ja kāds sēņotājs, ogotājs ceļmalā stāv.

Braucot gar pamestajām ēkām un tukšajiem futbollaukumiem, Alvils riktīgi sadrūmst un paziņo, ka tagad ir īsti melnie laiki. Pamatīgs haoss. Un nav brīnums - nav jau ideoloģijas, kas cilvēkiem pateiktu, kā jādzīvo - kas jādara un kādam jābūt. Kuļas kā nu kuram sanāk. Tāpēc trim labāk atalgotajām profesijām jābūt: skolotājs, ārsts un mācītājs. Par pirmajiem diviem katram esot skaidrs, bet mācītājs tāpēc, lai būtu ideoloģija un skaidrība.

Nopūšas, kādreiz forša dzīve bija. Cēsīs dzīvojuši 60000 cilvēki, čum un ņudz! Skolas pilnas, parki arī, vakaros balles, jaunieši bariem vien sēdējuši skvēros. Ap staciju vien bijuši 14 krogi. Latvieši ar krieviem kāvušies ka put, bet ne aiz ļaunuma, vienkārši aiz jaunības dulluma un neko darīt. Kāvušies līdz vienreiz noslēguši mieru uz mūžīgiem laikiem. Vienīgi tradīcija nedot ceļu gan turpinājusies - ja tu ej viens un pretī nāk bariņš pretinieku, ir jāpieraujas pie malas, savādāk miera nebūs.

Tā, stāstot un rādot, klāt atkal galapunkts. Jāieliek jauna biļešu lenta un maršruta karte logā jānomaina uz otru pusi. Jo tūlīt jābrauc atkal.

https://www.instagram.com/alvilsk/