Apnika pilsēta, aizbraucu uz laukiem
« previous entry | next entry »
Jul. 10th, 2011 | 07:04 pm
Ak tu sūdelis! Tante iebrēcas nelabā balsī, ieraudzījusi, ka jērs ticis istabā, ar ieskrējienu pārlecot pāri durvjpriekšai aizkrautajām krēslu barikādēm. No kliedziena pārbīstas runcis un aizjoņo, es ķeru pie sirds, jērs tiek izdzīts, bet pēc brīža jau atkal snaikstās. Laukos kā balkānu kino - jērs, kas ar viltu mēģina tikt istabā, grūsna kaza, gailēnu kaujas, kaķi pārvietojas kā pelēkas bultas, visur medus burkās un rāmjos.
Sataisījos kā špana strīpainā kreklā un platmalē, un Alberts man mācīja vākt un tecināt medu. Albertam ir pašizdomāta medus vākšanas sistēma un Tante komentē, ka viņam padodas darbi, kur "iz govna nado puļu sģelaķ" - tas ir, kad jāizgudro un nenokā jāuzmeistaro vajadzīgā lieta. Kad medus bija burkās, Tante mani veda pie skapja rādīt savu šinjonu - brīnumaini skaistas šokolādīgas lokas. 60tajos Tante nogrieza matus un sataisīja no tiem šinjonu, ko pielikt pakausī. Ļoti glīts un kvalitatīvs izstrādājums, uzreiz var redzēt, ka meistara darbs.
Tostarp Alberts izdomāja, ka jātaisa pelmeņi. Uztaisījām pelmeņus. Tad man bija jārāda, kas ir internets. Vai tur var uzzināt cik maksā biezpiens, Alberts gribēja zināt. Nočakarējos ar google mobile, un saku A., ka nevar - par sarežģītu. Tak on okazivaetsa ņehera ņeznaet, viņš secināja. Lai internetu kautcik reabilitētu, iegāju draugos un rādu galerijas. Re, brāļa draudzene ielikusi jāņu bildes. A. pārprasa, ko un kāpēc viņa ielikusi, es paskaidroju vēlreiz, uz ko seko patiess izbrīns - a što jei ģelaķ ņehuja? Un tad es ļoti smējos.
Toties tagad laikam sanāk, ka šis ieraksts ir kā čūska ierijis pats savu asti (jo man ir ko darīt, tad nezkāpēc es to rakstu?).
Tantes šinjons:
Jērs nāk istabā:
Sataisījos kā špana strīpainā kreklā un platmalē, un Alberts man mācīja vākt un tecināt medu. Albertam ir pašizdomāta medus vākšanas sistēma un Tante komentē, ka viņam padodas darbi, kur "iz govna nado puļu sģelaķ" - tas ir, kad jāizgudro un nenokā jāuzmeistaro vajadzīgā lieta. Kad medus bija burkās, Tante mani veda pie skapja rādīt savu šinjonu - brīnumaini skaistas šokolādīgas lokas. 60tajos Tante nogrieza matus un sataisīja no tiem šinjonu, ko pielikt pakausī. Ļoti glīts un kvalitatīvs izstrādājums, uzreiz var redzēt, ka meistara darbs.
Tostarp Alberts izdomāja, ka jātaisa pelmeņi. Uztaisījām pelmeņus. Tad man bija jārāda, kas ir internets. Vai tur var uzzināt cik maksā biezpiens, Alberts gribēja zināt. Nočakarējos ar google mobile, un saku A., ka nevar - par sarežģītu. Tak on okazivaetsa ņehera ņeznaet, viņš secināja. Lai internetu kautcik reabilitētu, iegāju draugos un rādu galerijas. Re, brāļa draudzene ielikusi jāņu bildes. A. pārprasa, ko un kāpēc viņa ielikusi, es paskaidroju vēlreiz, uz ko seko patiess izbrīns - a što jei ģelaķ ņehuja? Un tad es ļoti smējos.
Toties tagad laikam sanāk, ka šis ieraksts ir kā čūska ierijis pats savu asti (jo man ir ko darīt, tad nezkāpēc es to rakstu?).
Tantes šinjons:
Jērs nāk istabā:
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
zirka
date: Jul. 10th, 2011 - 09:09 pm
Link
Atbildēt