bettyboob - Diena, kad netikām peldēties un nedabūjām čurros (beigās dabūjām)

Kas ir bēdīga diena Meksikas mērogā? Tas ir tad, kad neizdodas tikt pludmalē nopeldēties un dabūt čurros (eļļā vārītās mīklas standziņas). Pludmalē netiekam tāpēc, ka mikimauši sabūvējuši gar krastu savas viesnīcas, un nevienu garām nelaiž. Tā viņi pārkāpj Meksikas konstitūciju, kur teikts - ikvienam meksikānim ir tiesības brīvi piekļūt okeānam. Vēlāk ejam peldēties piemājas pludmalē, bet viļņi gāž nost no kājām jau pie paša krasta. Čurros pārdevēju medījam otro dienu un esam pilnīgi satriektas, jo ierastajā vietā viņa nekad nav. Izklaušinām apkārtējos ielu ēdiena pārdevējus un noskaidrojam, ka jānāk pašā vakarā, ap 11tiem. Tā arī darām, drīz vien mūsu mutēs kūst dievišķais gardums, un es zinu pilnīgi skaidri, kā garšo bērnība - pēc eļļas, mīklas, pūdercukura un kanēļa.

Bet pašā vakarā mēs iestādām dārziņā jaku. Jaks ir pasaulē lielākais auglis, kas aug kokā, un garša tam ir tik pilnīga, ka daudz nemaz nevar apēst, lai kā gribētos vēl un vēl (jo garšo ļoti). Jaks, no kura ņēmām sēklas, svēra kilogramus 7, bet tā vispār var izaugt līdz kādiem 40. Izkašāju sausajā zemē bedrīti, ieliku divas sēklas, kārtīgi aplaistīju un novēlēju labu augšanu. Nu re, labs darbiņš kas padarīts. Bet kad stāstīju Kašadurai, ka iestādīju jaku un ka te viss aug griezdamies dodot četras ražas gadā, viņa neticīgi pajautāja no kāda materiāla tad tā jaka esot.

Čurros vīrs


Jaks