Satricinājumiem bagāta diena

« previous entry | next entry »
May. 19th, 2009 | 11:52 pm

Ir pats dienasvidus. Miers un klusums, ko pārtrauc vien ventilatoru dūkšana, dārza strādnieku svilpošana, gaiļu dziedāšana un papagaiļu klaigas. Taču es nedzirdu pat to, jo saldi čuču skaistuma miedziņā. Bet tad pēkšņi pamostos no tā, ka gandrīz nokrītu no matrača - zemestrīce! Aši ietinos paladziņā un skrienu uz viesistabu, kur satieku Evu, kura arī tieši tajā brīdī iznesas no savas istabas, un arī ir satinusies palagā.

Zemestrīce, zemestrīce, juti!? viņa sauc. Jā, protams, un uz kādām 3, 4 ballēm! es jūtos šajā jomā varen pieredzējusi. Toms ar Krišu sēž pie kompjiem un skatās uz mums kā prātu zaudējušām, bet laikam jau mēs ar saviem izspūrušajiem matiem un palagiem tieši tā arī izskatāmies.

Pēc izgulēšanās un Evas tikšanās ar klientu, ejam uz pludmali skatīties saulrietu. Kalni, okeāns, debesis mirdz caurspīdīgā dūmakā, siltais ūdens patīkami glāsta kājas. Idilli izjauc apjausma ka man kāds kož, un es panikā metos prom no ūdens. Nu protams, kājai ir pielipusi zila medūza (ja tā vispār ir medūza) un dzeļ no visa spēka. Atceros brīdinājumu neiet ūdenī saulrietā, kad okeāns šūpo ārā visvisādu radību, bet ir jau par vēlu. Kad esmu tikusi galā ar uzbrucēju, Eva sāk kliegt, ka redzējusi milzīgu krabi, bet Toms paziņo, ka aiz akmens sēž skorpions. Ar to mums ir gana - dodamies mājās, saulrietu tā arī neredzējuši.

Pa ceļam ieejam Soriannā nopirkt tikai kafiju, bet ārā iznākam ar Kriša sapni - likvadoru (blenderi) un zemenēm, banāniem, mango, pienu, saldējumu - visu, kas nepieciešams satraukto nervu mierināšanai.
Tags:

Link | piebilst | Add to Memories


Comments {2}

judging the mice

(no subject)

from: [info]rasbainieks
date: May. 20th, 2009 - 10:40 am
Link

liquadora FTW! :)

Atbildēt | Thread


bettyboob

(no subject)

from: [info]san
date: May. 20th, 2009 - 05:15 pm
Link

si! kā mēs vispār dzīvojām bez tā!

Atbildēt | Parent