Kā es iepazinos ar Aladinu
« previous entry | next entry »
Apr. 1st, 2009 | 01:14 pm
Es vakar iepazinos ar Aladinu un tas nav 1.aprīļa joks. Tas notika tā. Bēgdama no pārāk uzmācīga pielūdzēja, tumsiņā slapstījos cauri Vērmaņparkam, kad sadzirdēju tumšā parkā tik nepatīkamo "ģevuška, ģevuška!". Vēl nepaspēju pārāk sabīties, kad man priekšā jau bija izniris tumsnējs, eleganti ģērbts vīrelis (balts krekls, melns kamieļvilnas? mētelis, melni smalkādas cimdi), kurš plati smaidot teica "ģevuška meņa zavut Alaģin, a vas kak?". Pateicu kā mani sauc, un tad viņš paņēma manu roku, ieturēja nelielu pauzi un sacīja: kakaja že vi krasivaja, ģevuška Santa! un izkūpēja pirms es paspēju apjautāties par lampu, vēlēšanām un tmldz lietām, par ko parasti runā satiekot Aladinu.
(no subject)
from: san
date: Apr. 1st, 2009 - 02:00 pm
Link
Atbildēt | Parent | Thread
(no subject)
from: ld
date: Apr. 1st, 2009 - 02:03 pm
Link
Atbildēt | Parent | Thread
(no subject)
from: san
date: Apr. 1st, 2009 - 02:05 pm
Link
Atbildēt | Parent | Thread
(no subject)
from: ld
date: Apr. 1st, 2009 - 02:08 pm
Link
tumsaa, parkaa es taadus djevushka, djevushka nelaistu tuvaak par 2-3m klaat. lai cik godiigi vinjsh neizskatiitos.
Atbildēt | Parent | Thread
(no subject)
from: san
date: Apr. 1st, 2009 - 02:18 pm
Link
Bet man arī negribas būt defaultā aizdomīgai pret katru cilvēku, ko satieku. Tad taču ietu secen šitādi jautri atgadījumi :)
Atbildēt | Parent | Thread
(no subject)
from: ld
date: Apr. 1st, 2009 - 02:19 pm
Link
Atbildēt | Parent