mācījos bērnu mākslas skolā un pēc tam esmu niekojusies ar temperu, akrilu un akvareļiem. tempera pa lielam ir guaša. akrils ir ļoti kaitinošs, jo, kad nožūst vairs nešķīst ūdenī, nav sagleznojams un samazgājams, ja kaut kas nepatīk.
es laikam ieteiktu ņemt akvareļus, tad var uz slapjas lapas vai ar vairāk ūdeni skaisti sapludināt, vai ar sausākām otām zīmēt konkrētas līnijas.
manuprāt, svarīgākais ir kompozīcija, to tev noteikti arhitektos iedresēja, tehnikas var pašpikot yt, watercolor painting for dummies, vai izdomāt savas, un krāsu izjūta jau katram sava. Man šķiet, ka skolotāji tādus iedvesmas vadītus pašdarbniekus tikai sabojā ar saviem kanoniem.

(Reply to this) (Thread)

Nja, ne vienmer. Es ari eju gleznot pie viena makslinieka un vinja skats no malas un ieteikumi saubu gadijumos dazkart loti noder. Vins neko neuzspiez, tik iedod vairakus variantus, ja esi strupcelja. Attistiba ir straujaka neka ja pats njemies, toties var apspriest gala rezultatu ar profesionali.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, privātstundas varētu būt kvaliatatīvas, man ir radies priekšstats, ka tajos grupu pieaugušo pulciņos gan tā pieeja nav tik feina kā tavā gadījumā. lai gan es vispārinu, viss jau noteikti no konkrētā pasniedzēja atkarīgs.

(Reply to this) (Parent)