call me crazy, bet man izklausās, ka tev pašai nav ticības tām vēstures studijām, tāpēc es tev teikšu tā - ja tu to vēlies un ja tev tas patīk, tad kāda īsti ir starpība, vai vai tu tās zināsanas spēsi pārvērst naudā tiešā veidā? padomā par visām smadzeņu krokām, ko tu dabūsi. padomā par to, kā tas ietekmēs tavu domāšanu attiecībā uz sabiedrības procesu izpratni.

tātad - ja tu gribi mācīties tur ar mērķi pēc tam to pārvērst biznesā, tad, visticamāk, tev ir neīstais izejas punkts. ja tu gribi to mācīties, tāpēc ka you goddamn love it, tad asini zīmuli, notīri putekļus no piezīmju lapām, un aiziet - degunu grāmatā!

(Reply to this) (Thread)

man nav vēlmes neko pārvērst biznesā, nekad nav bijusi, nauda nav mans dzinējs dzīvē. man vienkārši kā jebkuram cilvēkam, kas nav aizgājis uz universitāti pa tiešo, ir bail izrauties no strādājošās dzīves, lecot pilnīgā nezināmajā, nevis tapēc, ka nebūs naudas, bet bail, ka pazaudēšu trīs gadus no atrašanās darba tirgū. kad es beigšu universitāti, man būs 28/29 gadi, un viss jau būs skaisti, ka man tas kurss ir paticis, bet ja nu man patiešām nebūs darba, vai es nespēšu konkurēt ar cilvēkiem, kas visu laiku ir bijuši apgrozībā? es zinu, ka viss ir cilvēkā, ka ne jau grādi tavā dzīvē ko maina, bet tas nemaina visas šīs iekšējās diskusijas ar sevi, pirms tik svarīga lēmuma pieņemšanas, baidīties ir normāli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pa trīs gadiem tik daudz kas var notikt! tas ir skaidrs kā diena, ka viss būs mainījies. bet tikai uz labo pusi! i mean, pēc trīs gadiem, kad diploms būs ķešā, tad arī tev būs atbildes uz tiem jautājumiem, kas tagad moca.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es ļoti, ļoti ceru, man patīk atbildes :) man patīk, kad viss ir skaidrs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man arī :)
tik ar jaunām atbildēm nāk jauni jautājumi, it's a vicious circle!

(Reply to this) (Parent)