master of procrastination -

Aprīlis 21., 2010

18:19
Atnaacu maajaas peec gruutas darbadienas, un uz galda meetaajaas lapinja no pastkastes, par veeleeshanaam, kuras ir pavisam driiz. Kaut kaads nobarojies gjiimis, man uzsauc, ka atdosiem britiem britu darbus un nee - masu imigraacijai. Apseedos un uznaaca taads dusmu vilnis, ka bail.
Gribu redzeet, kaa shii resnaa, ljoti neattiistiitaa tauta (es protams nesaku, ka taadi ir pilniibaa visi, pa reizei esmu satikusi arii normaalus cilveekus), kuri ir tik leeni savaas darbiibaas un tik slinki, straadaatu tos melnos darbus, kurus sheit atljauj iebrauceejiem straadaat. Gribu redzeet, kaa lielaa tautas dalja, kas seezh uz pabalstiem (ko vinji taa miil dariit), nestraadaa un cauraam dienaam gulshnjaa savu valsts iedoto maaju pagalmos, rijot chipsus skrietu dariit visus tos apkopeeju un fabrikas straadnieku darbus. Gribeetu dariit, ko vinji iesaaktu, kad vienaa dienaa pazustu pilniibaa visi iebrauceeji, tajaa skaitaa arii visi kurdi, indieshi, griekji ar saviem veikaliem un ieskrietuveem. Kaa tad vinji vareetu celt savu lielo valsts ekonomiku!
Un lai vinji nemuld par saviem britu darbiem. Taapat ir likums, ka ja uz darbavietu pretendee anglis un citas tautiibas paarstaavis, ir priekshroka jaadod anglim. Un tieshi tapeec man sirds pliist pushu, ka tajaa darbavietaa, par kuru nesen rakstiiju, tagad ir pienjemts darbaa kaut kaads mana vecuma puisis, anglis, kuru redzeeju straadaajam. Nebiju redzeejusi, ka apkalposhanas sfeeraa straadaatu tik leens, neizdariigs un pilniibaa neko nesaprotoshs indiviids. Sirds saraujaas, zinot, ka es to darbu buutu dariijusi simts reizes labaak, un vismaz nebuutu uz datoru boliijusies, taa kaa pirmo reizi ar to buutu jaaveic kaada cita darbiiba, bez feisbuka iechekoshanas katru dienu 100x.
Mūzika: ellie goulding - guns n horses