par mazajām dzīvēm un pasaules miglas tiltiem, kuri ved un ved un ved un ved un - Par I'm not there.

Šodien bija kāds ļoti īpašs notikums.
Diena, kurā apkopotas tika manas pēdējo 4 gadu sajūtas šeit, šajā skolā.
Cik drausmīgi atzīt, ka pat te es neesmu savējais. Man te patīk, vai pareizāk teikt - patika,... kādu laiku. Kādreiz.
Tagad es netieku galā ne ar šīs impērijas cilvēkiem, ne sajūtām, neko.
Kļūstu par sociopātu.

Tāpēc sēdēju lielāko dienas daļu Līvu laukumā, skatījos cilvēkos, un nesapratu - kāpēc es nevaru būt viens no viņiem, viens no jums?
Kāpēc
es
kaut kā ne -
esmu nekur.