Sadzīves ainiņas un tamlīdzīgas garlaicības -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Janvāris 9., 2015


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
16:44
Bijām šodien pirmo reizi uz valsts apmaksāto masāžu. Pasākums izgāzās ar skaļu blīkšķi (t.i., histēriskiem brēcieniem). Iegājām kabinetā, tā jau it kā lēnām izcēlu no autobeņķa, parādīju, kur esam atnākušas, lēnām novilku kombīti uz paklājiņa - bet nu nepatika kaut kas tajā visā Emmai. Paskatījās uz masieri un sāka bļaut nebalsī. Un es varēju tur nez ko izpildīties - nekas nebija labi. Tā nu ātri vien saģērbāmies un braucām mājās. Pa ceļam atplīsa un nu jau čuč vairāk kā 2 stundas. Kaut kas dīvains man ar to bērnu notiek. Pa nakti jau noņēmās ar brēkšanu un pupā karāšanos. Dienas pirmais cēlies arī bija tāds kašķīgs - miegojās ka vai nu, bet gulēt ne pa kam neies. It kā jau pirms tā masāžas brauciena tieši savas 30 minūtes atkal nogulēja, bet nu acīmredzot bija pa maz.
Nez, varbūt arī mums tie slavenie zobi sāk likt par sevi manīt? Tā jau mutē skatoties gan neko īsti neredzu.
Tags:

(2 jau iepūta | iepūt)

Comments:


[User Picture]
From:[info]noisiite
Date:9. Janvāris 2015 - 17:06
(Link)
Pa nakti mums arī līdzīgi, pēc mūzikas skolas arī nošņāca divas stundas.
From:[info]mes
Date:9. Janvāris 2015 - 17:52
(Link)
nu redz, nu redz, mums tādas naktis jau kādu nedēļu - un tik rīvējas un stīvējas ārā no sava matrača uz lielā, un tik pie pupa lien un brēc jau nu traki. Pups vai svētais, kam jābūt uz dāmas katru kustību blakus. Un labāk, lai tiešām ir ar pie degungala, citādāk.. āaa

> Go to Top
Sviesta Ciba