Aizgāju uz skolu. Pilnīgā bezjēgā. Parā'diju savu darbu, gāju mājās. Aprunājos pirms tam vēl ar vēstures skolotāju part darbu.
Ārā ir superīgs laiks, bet man jāsēž un jāraksta jautājumi intervijai. Dumi.

Nklausos Nirvana (again xexe), meklēju nevermind albumu. Nirvanai dažas dziesma sir īasti vasarīgas, nu vismaz man vasarīgas. Nevaru sagaidīt sauli un siltumu. Šī vasara būs atsķirīga no citām. Un tas mani nenormāli priecē.

Kaut kur fonā skan Nirvana un dators mierīgi rūc. Vēl tikai pāris dziesmas jāsameklē, varēšu ierakstīt jaunu disku. PAldies dievam, beigsies komerciālā valentīndieas puse. Tā paši svētki ir skaisti, bet noriebusies veikalu izpratne par svētkeim.

Pielaboju intervijas protokolu, sēžu un domāju, ak jāiet uz skolu. Ehe.

Rīt Cesvaine, ceturtdien aizstāvēšana, piektdien olimpiāde. Es būšu laimīga, kad šis beigsies.

Un man ir garstāvokļa gredzens - ellīgi smieklīga padarīšana.

Šonedēļ esmu apņēmusies pabeigt forumu, tādēļ jāsāk rukāt. (sun)

XEXE

Biedzot, pēc ilgiem laikiem, savā mp3 izslēdzu repeat one un ieslēdzu repeat all. Bet ta snemaina faktu, ka mana šīs dienas  dziesma bija  Lady Gaga - Fashion. 
Diena vispār padevusies tīri saulaina. Trešā vieta pierīgas novada olimpiādē latviešu valodā. Patiesībā, negaidīju, ka man vispaŗ būs vieta, jo valoda un nepavisam nav mana stiprā puse. Bet tomēr, savs prieciņš.
Nejauši notērēju visu ZZ kredītu, jo aimirsus, ak man jāzvana no lmt numura. Tādēļ tagad palikušas tikai sms. Un Agnese laikam vēl ir mākslas skolā. ehhh.

Tagad lasu Šarlotes Linkas "kad klusums beidzas". Autore ir sarakstījusi arī slaveno romānu "Māsu nams". Esmu pie 49 lapaspuses, vienkāŗši neatliek laika lasīšanai.

šodien man ir daudz iedvesmas, lai turpinātu stāstu via spamotu twiterā. xexe.

Bet tā gribas siltu sauli, maigi zālus pumpurus un pirmos sniegpulksteņīšus. Pavasaris ir jaunu cerību laiks, dabas atmoda. Es mīlu maigo, zālo tonī, kādā pavasaris ir tērpies. Gaidu, gaidu, gaidu.

Ņauvā, man tagad ir daudz jaunu bilžu. Un tas nozīmē:
1) man ir savas bildes, kuras ielikt draugos;
2) man ir citu bildes, no kurām taisīt avatarus;
3)man ir arī jaunas dziesmas, lai gan to nevar uzskatīt par lieut, kas rodas no jaunām bildēm. Bet tā pat, to var pieskaitīt pie viena notikuma.

Un un un es atkal aizmirsu, ko gribu te spamot. Bāc. Pag, jāpadomā.

ām, beidzot peivarējām signalizāciju, tas nekas, ka aptuveni 15 minūtes viņa bauroja. Pogas spiedās pareizās, bet kk negāja jēgā. Bet tagad viņa vismaz vairs nebļauj. xD

Šovakar jānoskatās kāds disks, citādi jau pāris nedēlas stāv neskatīti. Ņaau, ņau.

XOXO

Vienradzis Čārlijs, slepkavnieciskais kaķis Mittens un smaily face - ideāls variants kā uzlabot garstāvokli. Respektīvi, no 100% laimīgas es kļuvu 120% laimīga.

Bet skumīgi, ka šajās brīvdeinās nesatikšu Agnesi. Šņuk. Bet nākošajā nedēļā neviens mani neapturēs. Respektīvi, vecāki neskoposies un laidīs mani uz Cēsīm.

Uzzrakstīju pāris lapas zpd. Un noskaidroju, kā franciski runā dzīvnieki.

govs - shazū
mērkaķis - makaaak
zilonis - bhuap

Un domāju, kā sevi izklaidēt svētdien. Iespējasm iešu pamedīt skaistus kadrus ar fotoaparātu. Un vēl "fotosesija", ko pārleikam jau tik ilgi. Nu nekas, šīs brīvdienas pavadīsim siguldā.
Lai gan vecāku aizliegums iziet no mājas varētu būt traucēklis... bet bet pagalmā tāču varēs. cerams

XOXO.

Baidieties LSieši, Drako is baack. xD

BEt vispār, diena laba, ārā bija jauks laiks, vakar agri aizgāju gulēt, jo kenijs aizgāja ap pus vienpadsmitiem, i guess. un es girub redzēt tās slepkavnieciskās lamas. gribu.

sapņoju, ka dziedājām karoki. kaut kādus angļu šlāgerus. xexe

un šodien no rīta bija jauka saulīte, lai gan viņa mani pamodināja, un es liku spilvenu uz galvas (sun)

notiesāju vienu fazer šokolādīti, mazo, un jūto paēdusi visai dienai.

Laikam jātver PS, ir tik daudz jauku bilžu avatariem.

Un vēl izlasīju šodien Alisi aizspougulijā. Bērnība. Ehh.

Šodien iesāku lasīt "The Secret" Patiesībā, iesāku piecas minūte pirms šodienas iestāšanās. Laus lēnām, jo negribas šo grāmatu, tā teikt, izraut cauri. Interesants, savdabīgs skatījums uz pasauli. Iespējams, arī es varētu mainīt pasaules uztveri. Lai gan, "The secret" nebūt nav pirmais romāns, kur pausta tāda veida ideja. Arī Koelju "Alķīmiķī" ir izteikta līdzīga doma, tomēr, ne tik lielos apmēros.

Saka, ka cilvēki mācoties no savām kļūdām. Es nemācos. Jo jau otro reizi šajā nedēļā smuki noslīdēju pa mājas kāpnēm, jo mēģināju pacelt otru telefonu. Man patīk runāt pa vairākiem telefoniem vienlaicīgi. :) Nu, un tagad mans lmt numurs atkal ir atsprādzis.

Mirstu no galvassāpēm un aukstuma. šķiet, jau divreiz pārsniegta atļautā Ibumetin daļa. Laikam iešu pagulēt.

Atkal apsēžos pie baltas lapas. Baltais ir sākums. Un baltas ir beigas. Es ceru, ka šis būs sākums. Sākums kam savādākam. Sākums ceļam uz citu es. Vai uz citu mēs? Es, tas ir egoistiski. Es esmu, man vajag, es daru, es biju - tā ir lieka sevis pašslavēšana. Jo visu, ko sasniedzu, es sasniedzu sev, ja lietoju es.
Un tu... tu vēlies, tu gribi, tu dari. Paļaušanās uz tu noved pie pašiznīcināšanās. "Es" kļūst par "tu", visas vēlmes tiek koncentrētas uz šo "tu". Ir kāds, kam ir nepieciešamība, izdzēst "es" un atodot putekļus "tu".
Bet ir kāds, kurš paliek tikai es. Un ne jau tādēļ, ka viņma nav "tu" ar ko saplūst. Tādēļ, ka viņš ir nolēmis aiziet ceļu viens. Viens, bez "tu"

Bet vislabākais ir mēs. Tas ir, 50% "es" un 50% "tu". Ne par gramu vairāk vai mazāk. Citādi "mēs" nesanāk. Un tad ir viss. Tad atgriežas vai nu "tu" vai "es".

Mēs iesim, mēs gribam, mēs mīlam. Šajā vienādojumā viens plus viens ir viens, nevis divi. viens vesels. Jo "tu" ir viena puse, un "es" ir viena puse. Un nav vajadzīgs daudz, lai izrēķinātu, cik tas ir.

P.s. - es aptiešām nezinu, kas tas ir. Bet ja kāds mēģinās te meklēt kādu šifrētu ziņu priekš sevis - tas ir velti. :)

Aukstuma dēļ man ļāva palikt mājās. Negribējās vienai pašai iet uz skolu. Un piešķirt sev papildus brīvdienu ir forši.
Tikai šodien pabeidzu abus dumos cimdus, un man nav nekādas nojausmas, kas ir uzdots, bet piekāst. Sliktākajā gadījumā.. aij nezinu.

Un un un jā. Vispār, sāku pietrūkt kāda kārtīga meetinga. Un esmu tikusi līdz 164 lpp Zolā "Dāmu paradīze"

Un man ir jauna dziesmu izlase. (sun)

Man šodien bija jautra diena. Tradīciajs ir viena no jaukākajām lietām pasaulē.

Un ja dažiem liekas, kas spēs man atriebties tikai ar dumjiem izgājieniem, man ir vienalga. Skola aizņem gana maz manas dzīves, lai es gana labi varētu jūs ignorēt.

Atriebjoties cilvēks krīt vēl zemāk nekā cilvēks, kurš viņam nodarījis pāri.

Atriebība vienmēr ir salda, bet saldas lietas apnīk un kļūst rūktas.
Karmena Kivriņa

                                                                                        
Un tu klusi smaidīji
Pār pasaules sāpēm
Ar asu sāpi gaidīji
Izšķirošo vārdu lēnām.
Es zinu, man nevajadzēja
Noticēt viņu vārdiem.
Bet man nav spēka
Šķirot, kas svarīgs
Un kas nē.
Jo dvēseli klusi nozaudēju
Cīruļu putenī.

Un mazā baloža sirds
Vēl izpukst pēdējās taktis.
Tad stājas.
Bet cilvēki vien steidzas
No savas dzīves ārā, ārā.
Cik gan vēl taktis
Tiem vēl atlikušas
Dzīves simfonijā?
Cik lomas tiem vēl palikušas
Pasauls scenārijā?

Ak, apstājies un aizver acis
Mums apkārt jau skan
Dzīves tracis.

Un kārtējo reizi es ceru, ka viss ir kārtībā. Es ceru, es elpoju, jūtu un ticu. Un kāda jēga ticībai, ja tā pat nav tā, ko es vēlējos? Ja tā pat robeža novelkas aiz vien skaudrāka un skaidrāka. Kā plaisa starp dzīvību un nāvi, starp elli un paradīzi. Un es pat nezinu, kurā pusē esmu. It kā jau dzīvajā, bet tajā pašā laikā.... Es jūtos citādākā laikā nekā pašreizējais. Sāpīgākā. Un nav nozīmes tam, ko domāju via jūtu, jo manas spējas ietekmēt visumu ir nelielas un es nespēju atgriezt to, kā nav, un ko man vairs nav lemts ieraudzīt.
Un tik un tā, šis viss neko nelīdzēs. Mans tīģera gads būs mazliet vientuļāks, nekā es domāju.

Un tik un tā es turos un nepadodos, jo esmu kas vairāk kā vienkārša leita, ko izmest, kad apnīk, un man nav vienalga par visu. Un paldies tam cilvēkam, kas nodrošina jautrību vakaros, un un Agnesei, kura sargā manas sualenes. :)  

                                                                      

Un pat ja tev kāds ko jautātu, tu nespētu pateikt, kur tas ir. Jo tu esi vājš, gluži kā nospēlēta melodija tu izgaisti mākoņu pērlēs. Tev nepietiek spēka atzīties, tu vēl neesi gatavs. Tā bija kļūda, ka izvēlējos palikt. Tu paliki savā sapņu pasaulē. God, I can't do this anymore. 


                                                                                                  Lejup
                                                                                                 Caur pasaules jūrām
                                                                                                 Starp pēdējām valša taktīm.
                                                                                                
                                                                                                 Mēs esam
                                                                                                 Šonakt
                                                                                                 Kulsējošā tumsā.

                                                                                                  Netici, nevajag klusēt
                                                                                                  Par pasaules skaistumu
                                                                                                  Es būšu tur,
                                                                                                  Kur diena iegriežas naktī
                                                                                                  Uz pēdējā karalauka
                                                                                                  Gaisu ar zobenu šķelšu
  
                                                                                                  Rokas sadeg,
                                                                                                  Sadeg, tiecoties saulē
                                                                                                  Un netici, netici
                                                                                                  Ka vajag klusēt.

                                                                                                  Mēs jau būism ēnās
                                                                                                  Bez melodijas dejās rēnās.


             


                

                                                                                                                                   
  
                                                                                          Nav nekādas baltās gaismas
                                                                                             Vai tuneļi uz mūžību.
                                                                                               Tikai mūsu rokas
                                                                                            Un sirdis vienā ritmā.
                                                                                             Un ja debesis un elle
                                                                                              Mūs tomēr pieņems
                                                                                                  Es tev sekošu
                                                                                           Un klusēdama lūkošos
                                                                                               Nebijušā pagātnē.

                                                                                             Kā tu man toreiz teici
                                                                                     - Nav nekā ģļēvāka par bailēm
                                                                                         Nav nekā stirpāka par mīlu.

                                                                                                Un es nebaidos.
                                                                                                  Es nebaidos,
                                                                                    No tumsas gļēvajām šausmām,
                                                                                                  Es nebaidos,
                                                                                            Ka rīts vairs neausīs
                                                                                                   Es nebaidos.

                                                                                                   Un tu smējies.
                                                                                                Smējies, par bailēm.
                                                                                              Jo es jau baidoties
                                                                                              Baidoties no dzīves
                                                                                              Baidoties no sevis.
                                                                                           Nebaidās tikai ģļēvie
                                                                                                  Tu čukstēji
                                                                                                  Turot to sirdī.

                                                                                              Un mēs gaidījām
                                                                                     Kad pludmalē uzlēks saule
                                                                                      Un tu čukstēji lāstus naktij
                                                                                           Un es klusi skaitīju
                                                                                           Tavus sirdspukstus.

                                                                                              Un tad lēca saule
                                                                                            Ugunīgi sarkana nāve
                                                                                                  Tev bija jāiet
                                                                                                 Man atlika vien
                                                                                           Klusi nolūkoties tevī.

                                                                                                   Es nebaidos.
                                                                                                  Es nebaidīšos.
                                                                                                Es būšu tev blakus.
                                                                                                    Es nebaidos.

Vai ziniet? Šodien bija superīga diena. Un vai ziniet, es turpmāk laikam nedēļas nogales varētu pavadīt Cēsīs. Galu galā, man jāsavāc savas saulenes. :)

Es aizgāju mājās, un man gribējās dejot. Izlādēt visu enerģiju, un tad nespēkā sabrukt uz zemes. Es gribu izlikt sevi darbībā, manī kūsā tāds prieks, visa šī diena mani tā uzlādēja. Tas nekas, ka man bija auksti, tas nekas, ka sapratu, ka nekas nav mainījies, ka esmu atgriezusies tur, tajā laikā pēc strīda ar V, tas nekas, jo man blakus bija superīgs cilvēciņš, un man tagad ir superīgs sunītis, un es es tā gaidu nākošo sestdienu - jo dienas ar Tevi tā uzlādē!
Un man vienalga, ka piecas dienas es besīšos ārā, jo es zinu, ka pēc tam man atkal būs superīgs enerģijas lādiņš. Un varbūt es tevi tomēr iegāzīšu kupenā, bet tu to nelasīji. :)

Tādēļ es izgāju staigāt ar suni, un vienkārši izlādējos kliedzot. Tas ir superīgi, ja tuvumā nav neviena cilvēka.

Un es joprojām esmu sava īstā Twitter nika meklējumos. Gan jau ar laiku. :)

Un es daudz ko jaunu uzzināju, lasot kādu interesantu blogu. Kā to sauc - apmātība? Laikam viss ir tā, it kā nekas nekad nebūtu bijis.

un nekad nedomā par citiem, ja tie nedomā par tevi, netici tiem, ja tie tevi pievīluši, ej uz to, ko vēlies, nerēķinirs, ko teiks viņi, un sauc sevi par egoisti, jo tas ir tā vērts. bet nepievil cilvēkus, kuri ir un būs tevis vērti. 

Un viņš aizgāja pat nepaskatīdamies atpakaļ, pat neko nepateicis. Viņš aizgāja tik balti un mierīgi, it kā visa pasaule nekad agrāk nebūtu eksistējusi. Jo dažreiz vienkāršāk ir aiziet, vai ne tā? Jo, neko jau viņš neatstāja. Šai saulē, kur cerību starus nosmacē asfalta karstā smaka un oglekļa dioksīda mākoņi, viņma nebija nekā. Tikai vārga sirds, kas pukstēja vienā ritmā ar viņējo.
Un viņa stāvēja starp pasaules galu un sauli, ilgodamās tā pieskārienu un elpas. Tās sirdij vairs nebija ekvalentas, un domas bija atšķirīgos viļņos nekā pārējai pasaulei. Viņas satelīts bija pazudis, nebeidzamajā telpā.
Un pār lūpām izlauzās kluss čuksts, nopūta, ko vējš parāva sev līdz pār kalnu galotnēm: "Kādēļ tu mani nepagaidīji,"
Un tad vairs nebija nekā. Tikai vējš, kurš kā ierasts turpināja savu ritumu, un sairstošs meitenes augums.

                                                            

                                                              Šonakt aiziesim tā savādāk.
                                                              Bez asarām un skumjām,
                                                              Bez nāves salkanās smakas.
                                                             Aiziesim tā priecīgāk,
                                                             Ar smalkiem putekļiem uz lūpām.
                                                             Bez skumjām vijoles skaņām
                                                             Bez atmiņām liegām.

                                                             Jo ne vienmēr viss ir tik
                                                             Balts un melns kā pasakās.
                                                             Ir jau dažreiz... pelēkāk.
                                                             Tāpēc aiziesim šoreiz tā savādāk,
                                                             Pirms tam vēl nepaguruši spēlēsimies
                                                             Kā bērnu rožainās dienās
                                                             Līdz gaisma mūs šķirs.

P.s.  Zini, ne vienmēr viss bija tik slikti. Es varu gaidīt līdz gaisma atradīs manu salauzto sirdi. Bet ceru, ka Tu būsi pirmais. Es jau esmu zaudējusi pārāk daudz dēļ Tevis, lai aizmirstu Tevi pavisam. Tu mani mainīji, kaut vai tikai spēlējoties...

Ziniet, šis gads būs tā vērts. Jo 2010. Tas ir tāds jauks skaitlis. Piepildīts. Cerams, ka mēs paši šogad būsim tādi piepildīti, ar tīģera apņēmību pilni. Jo mēs esam tie, kas nosaka savu ceļu. Un šogad, šogad mans gads paies tīģeriski - apņēmīgi, bet slinki, vienaldzīgi, bet tas nenodarīs pāri man. Tīģeri ir vientuļnieki, un šogad es izmantošu šo tīģerisko priekšrocību. Ja vajadzēs, uzrūkšu kādam, ja vajadzēs, kodīšu. Ziniet, vārdu sakot darīšu visu, lai būtu labi man.
Man ir savs darāmo lietu saraksts, bet neuzskatu to par obligāto. Hello, laiks atslābināties. Neizdarīju to - vienalga. Būs vēl citi gadi. Man ir daudz laika. Esmu tīģeris. :)

                                                            

                                                                       Es gribu atkal spēlēties.
                                                                       Klusā piekalnu norā.
                                                                       Gulži kā bērnu dienās rotāties.
                                                                       Puķu maigajā dvesmā.
                                                                       Es gribu lēkāt pa peļķēm
                                                                       Es gribu smieties ar bitēm.
                                                                       Vārtīties vakarējā sienā
                                                                       Ar tevi aizmigt jau dienā.

                                                                       Tauriņu dejās prieku gūt
                                                                       Un lapseņu pūznī neiekļūt.
                                                                       Es vēlos lidot ar putniem
                                                                       Uz vietu kur bērnība mājo.

                                                                       Bet palikušas vien
                                                                       Četras pelēkas sienas
                                                                       No bērnības brūkošā nama.
                                                                       Tu aizgāji.
                                                                       Un paņēmi
                                                                       Prieku sev līdz.

Man viss ir kļuvis par 100% skaistāks, nekā bija vakar.
Daudz, daudz domāju pirms iemigšanas, un sapratu, ka man viss būs labi, neatkarīgi no apstākļiem.
Jo es esmu es, un es nepadodos. Bet man nav jācīnās par citiem. Es cīnos tikai par sevi, savu vietu. Es esmu egoiste, un ar to lepojos, dārgie.

xoxo