Un tu klusi smaidīji
Pār pasaules sāpēm
Ar asu sāpi gaidīji
Izšķirošo vārdu lēnām.
Es zinu, man nevajadzēja
Noticēt viņu vārdiem.
Bet man nav spēka
Šķirot, kas svarīgs
Un kas nē.
Jo dvēseli klusi nozaudēju
Cīruļu putenī.

Un mazā baloža sirds
Vēl izpukst pēdējās taktis.
Tad stājas.
Bet cilvēki vien steidzas
No savas dzīves ārā, ārā.
Cik gan vēl taktis
Tiem vēl atlikušas
Dzīves simfonijā?
Cik lomas tiem vēl palikušas
Pasauls scenārijā?

Ak, apstājies un aizver acis
Mums apkārt jau skan
Dzīves tracis.