meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

bet beigās tantiņa uz akmeņa sēdēdama, izstaro dievu un domā, vai principa pēc turēsies pie akmens, lai gan gribas ripināties pa zaļo nokalnīti.
svarīgākais, lai ir taisnība. bet taisnība neatzīstas vai ir tagad vai ilgstamībā. tante staro dievu un viņai jau tas sāk apnikt. pienāk antiņš, apžilbst un ieet skapī. skeletam sākas morāli gremošanas traucējumi, bet visu var paciest. var ieņemt ogli.
kāds ir jāsadedzina. tantes gaismā kāds grillē mazo pirkstiņu.