un aizvēra un viss atkal saplaka. eh, jauzrauj liljoma dziesma..
a saulriets, a saulriets ta šodien vienās strīpās bija, zilirozovojs.
nē, nu ko padarīsi, likums pieprasa savu, un likums skan: viss labais reiz beidzas.
nu no tā saulrieta man tik tādu atruadziņu parādīja, tā ka nemačēšu spriesti. bet es laikam esmu laba, man liekas man ar drīzi gals klāt :D
tā nu gan nerunā, gan kāds mellums ir, ko piespodrināt, lai būtu idejāls un varētu rāmi gaidīt to savu galu
bet par saulrietu (ak, ak) - es tev visu izstāstīšu - viņš tāds aizgrābjošs bija tik īsu brīd, kad gāju uz stūra bodi pēc bruta. diu minūt vēlāk, ka nācu apakaļ no bodes, ar brutu tātad, viņš jau bija blāvs un nekāds. tas bija īsi pirms pusseptiņiem, ikurāt, lūk, kad un kā tas bija.
/bet bruts jau sen kuņģī un saulriets vēl dziļi apakš tā, tamdēļ precizitāti negarantēju/
mjāam, atceros bērnībā saulrietus, šepat šitajā ainavā, nez nav vairs cilvēkam laika skatīties. bet mēs ar vecmuteri katru vakaru sēdējām dīvānā un platekrāna logā vērojām kā debesis visādas aisnsārtas un debessmanā lillā pār trakajiem krāsojās..
gribēju nostenēties, ak ku skaisti pateici, "pār trakajiem", bet attaps, ka tev tak tā nekāda metafora. bet, jā, daiļi bezgala, "debesis visādas aisnsārtas un debessmanā lillā pār trakajiem krāsojās..", romāna sākums teju vai
vai beigas un rozemundes pilčeres varoņi sadodas mīlpilnā skūpstā. vē. labi vien ka trakie bez metaforām.
ta nu gan izbojāji, tfutu, pilčere. pilčere! tā par trakajiem ne vārda neteiktu, ne vārda, ka tev saka
nu labi, pardon, man tāds paškritisks noskaņojums. nu labi, esmu īgņa, nāk ziema, nu ko padarīsi.
ka tev paškritisks, es to sentenci pievākšu zem sava vārda, ok?
nē, nu ko padarīsi, likums pieprasa savu, un likums skan: viss labais reiz beidzas.
bet par saulrietu (ak, ak) - es tev visu izstāstīšu - viņš tāds aizgrābjošs bija tik īsu brīd, kad gāju uz stūra bodi pēc bruta. diu minūt vēlāk, ka nācu apakaļ no bodes, ar brutu tātad, viņš jau bija blāvs un nekāds. tas bija īsi pirms pusseptiņiem, ikurāt, lūk, kad un kā tas bija.
/bet bruts jau sen kuņģī un saulriets vēl dziļi apakš tā, tamdēļ precizitāti negarantēju/
bet, jā, daiļi bezgala, "debesis visādas aisnsārtas un debessmanā lillā pār trakajiem krāsojās..", romāna sākums teju vai
pilčere! tā par trakajiem ne vārda neteiktu, ne vārda, ka tev saka