mjāam, atceros bērnībā saulrietus, šepat šitajā ainavā, nez nav vairs cilvēkam laika skatīties. bet mēs ar vecmuteri katru vakaru sēdējām dīvānā un platekrāna logā vērojām kā debesis visādas aisnsārtas un debessmanā lillā pār trakajiem krāsojās..
gribēju nostenēties, ak ku skaisti pateici, "pār trakajiem", bet attaps, ka tev tak tā nekāda metafora. bet, jā, daiļi bezgala, "debesis visādas aisnsārtas un debessmanā lillā pār trakajiem krāsojās..", romāna sākums teju vai
vai beigas un rozemundes pilčeres varoņi sadodas mīlpilnā skūpstā. vē. labi vien ka trakie bez metaforām.
ta nu gan izbojāji, tfutu, pilčere. pilčere! tā par trakajiem ne vārda neteiktu, ne vārda, ka tev saka
nu labi, pardon, man tāds paškritisks noskaņojums. nu labi, esmu īgņa, nāk ziema, nu ko padarīsi.
ka tev paškritisks, es to sentenci pievākšu zem sava vārda, ok?
bet, jā, daiļi bezgala, "debesis visādas aisnsārtas un debessmanā lillā pār trakajiem krāsojās..", romāna sākums teju vai
pilčere! tā par trakajiem ne vārda neteiktu, ne vārda, ka tev saka