turoties pie ūdeņiem
sāksim ar kolorītāko - kāpiņā starp priedēm stāv kails kungs rokas aiz galvas aizlicis, gorās viduklī un dej kaut kādas desiņ-dejas, tik nenopriecāties kā krāniņš gaisā veic 360 grādus.
bet šī aina tikai tā, stapr saules un jūras peldēm.
šodien pametot kūrortu, kāds pikts un šķelmīgs vietējais rusiaborigēns mums veltījā vārdus -
pretīgās latviešu meitenes, vemt gribas. kas seja, tas dirsa. atbrauks arābi un izpisīs.
lūk tā, bērniņ, bet tagad mājas ar bezgaisīgām palodzēm, tik pastrebies ūdentiņu.
bet šī aina tikai tā, stapr saules un jūras peldēm.
šodien pametot kūrortu, kāds pikts un šķelmīgs vietējais rusiaborigēns mums veltījā vārdus -
pretīgās latviešu meitenes, vemt gribas. kas seja, tas dirsa. atbrauks arābi un izpisīs.
lūk tā, bērniņ, bet tagad mājas ar bezgaisīgām palodzēm, tik pastrebies ūdentiņu.
bet tas pirmais tēlojums manī uzbangoja atpakaļtieci uz nūģistu biedrību, vells, kauč tā sesija beigtos, jābrauc apsauļot to, kas sauli neredz!
bet par tiem arābiem es ar nesapratu..vispār nesapratu.