nav. vispār nekādu ideju. šitā ilggulēšana pie laba gala nenovedīs. un es gribu pārtikt no alus un šokolādes. debīlisms kaut kāds - tas ar pie laba gala nenovedīs.
vispār nē, bet griepsta no tā tik vien pārtikt un tādiem vien apmēriem..ai, ai, oj, oj - labi tas nav!
pamēģini mazgulēšanu. neko nerisina, bet vismaz salīdzinājumam der, tipa, jebkas ir labāk.
voj, ar to mazgulēšanu un negulēšanu ir egzpermentēts uz vella paraušanu. bet pareizā atbilde ir ne miega daudzumā, bet mošanās laikā. vienārši - rīta stundai zelts mutē:)
nu par to tad var pārliecināties praksē, tikai neejot gulēt.
ir jau darīts. saku, ka visādi esmu manipulējusi. un pie šitām sajušanām ar receptūra diezgan skaidra.
Aha, aha! Es tikai nesen to pašu konstatēju. Pat būdams bez konkrētiem laikiem un uzdevumiem, pasāku likt modekli agrākam rītam. Šon nogulēju līdz 2iem (līdz 5iem rītā bija jāmočī), no dienas štrunts vien. (Atkal sanāks močīt līdz 5iem) Eh...
jes! tā viš i, to es it kā zinu sen, bet gult ļoti bieži cenša pārliecināt par pretējo un nelaiž ārā..
nu re. izčolēts ir, tātad varam spriest, ka daudz-liel-dižgulēšana ir labāka štelle par mazgulēšanu.. ..kas arī bija jāpierāda.
nea, tu te visu laiku putrojies. leilgulēšana ir sliktāka par mazgulēšanu vai vienādiņ slikta - abos gadījumos cilvēks ir sapļurzis, papampis un nespējīgs. lai gan negulēšanai mēdzu novērot arī pretēju efektu, bet tas ir mānīgs. vislabākā ir laicīga celšanās neatkarīgi no nogulētā laika, vot un fjo:)
tfu tu, nu tu pati putrojies, jo kurš gan spēj sekot aristoteliskajam zelta vidusceļam? cilvēkam nekad ņau labi - to bik pa maz, to bik pa daudz. teiksim, tagadiņ atdotu princeses galvu un ķeizarvalsti par dižgulēšanu, a kas tev, muļķim, tādu dos?! bet, ja tāda būtu, redzies, akaliņ skāde - actiņas neredz un saules gaisma neredzēta. tā ka cilvēks viens kaprīzs zvērs. gribēdams neizdabās, ni teu, ni man. čučumuižu skaistu, beibī. eju mazguļā.
es ar necenšos kaprīzēm izdabāt. es te pavisam čotka par šodien/rītdien sevi mokos. un no visiem egzpermentiem ir izdarīts secinājums, ka celties agri ir labi - man, nu fsjo. bet kā sacīt - laimīgs ir tikai tas, kuram nekad nav labi - čuč:)
Šon nogulēju līdz 2iem (līdz 5iem rītā bija jāmočī), no dienas štrunts vien.
(Atkal sanāks močīt līdz 5iem)
Eh...
..kas arī bija jāpierāda.
vislabākā ir laicīga celšanās neatkarīgi no nogulētā laika, vot un fjo:)
teiksim, tagadiņ atdotu princeses galvu un ķeizarvalsti par dižgulēšanu, a kas tev, muļķim, tādu dos?! bet, ja tāda būtu, redzies, akaliņ skāde - actiņas neredz un saules gaisma neredzēta.
tā ka cilvēks viens kaprīzs zvērs. gribēdams neizdabās, ni teu, ni man.
čučumuižu skaistu, beibī. eju mazguļā.
bet kā sacīt - laimīgs ir tikai tas, kuram nekad nav labi - čuč:)
čuč, čuč.