ēde
laikam vajadzētu draugus, kas iemāca apmeklēt kultūras pasākumus, ierāda nebaidīties no bērniem, smuki ģērbties, ieviest istabā gaismu, sarunā ar telpaugiem ziedēšanu. mums vajadzētu dzert tējas no specializētām krūzēm un vismaz vienam no mums jātur ota uz pulsa, citam skrūvgriezis - vēlams, lai praktiskā kombinācija veidotu radošu apvienību, kur pēc pusotra gad jau brauc tūrēs pa eiropu un guļ ūsainu biznesmeņu uzsaukots pēļos. protams, garmatainākais un īsmatainākais no musm ir ģitāroti un atskaņo jaunāko sigur ros gabalu, savā draiski skaistākā versijā.
jā, jā, jāpiekar spuldzīšu virtene pie lielā ērtā dīvāna, kas atrodas blakus plašajam, siltajam logam, kurš rāda mainīgu, skaistu ainavu - kaut kas no vecrīgas, kaut kas no parīzes, ja.
brūtgāni valkā tika vitadžu un kabatā nēsā bārdu/uzacu ķemmes, ik pārdienas dāvā pārdomāti kaltētus un apstrādātus ziedus, citas dienas svaigas un smaržojošas mazpuķītes.
un visās bildēs mēs izskatāmies laimīgāki un laimīgāki, jo starp mums berzējas siltums, tāds siltums, kā vasaras brīvlaikā, kad sabraucam sirsnīgo mammu mājās un kopīgi brokastojam pie ozolkoka galda, zem kura guļ ekstravaganit vienkāršā vārdā nosaukts liels, pinkains suns.
jā, jā, jāpiekar spuldzīšu virtene pie lielā ērtā dīvāna, kas atrodas blakus plašajam, siltajam logam, kurš rāda mainīgu, skaistu ainavu - kaut kas no vecrīgas, kaut kas no parīzes, ja.
brūtgāni valkā tika vitadžu un kabatā nēsā bārdu/uzacu ķemmes, ik pārdienas dāvā pārdomāti kaltētus un apstrādātus ziedus, citas dienas svaigas un smaržojošas mazpuķītes.
un visās bildēs mēs izskatāmies laimīgāki un laimīgāki, jo starp mums berzējas siltums, tāds siltums, kā vasaras brīvlaikā, kad sabraucam sirsnīgo mammu mājās un kopīgi brokastojam pie ozolkoka galda, zem kura guļ ekstravaganit vienkāršā vārdā nosaukts liels, pinkains suns.
vai tad ar šausminošām atmiņām tav nav gana, gribas vēl sevi pašausmināt ar uzskates materiālu?:)
bet ja tas tik delikāts temats, nevajag man nekādu ziemassvētku apsveikumu! :)