bija tieši tā, kā es domāju -
lai gan biju it kā sagatavojusies uz zobkanālēšanos part 2 un saņēmusies, tik un tā līdzko ienācu stomatoloģijas institūtā un saodu to raksturīgo smaržu, uznāca panika un gribējās vienkārši apgriezties uz papēža un skriet projām
sēdēju gaitenī, kur šoreiz daudz vairāk ļaužu, un baidījos, bet galu galā viss bija labi

pa vidu bija jāiet uz rentgenu ar visu to jocīgo gumijas&metāla contraption man uz sejas, aizklājot to ar salveti, kas karājās man kaklā - jutos kā kaut kāda musulmaņu sieviete vai horribly disfigured person

interesanti arī, ka, ja pagājšreiz man teica, ka man esot ļoti lieli gudrības zobi, tad šoreiz uzzināju, ka man esot neparasti garas zoba saknes, "nu tādas it kā jūs būtu divmetrīga"

tagad pēc mēneša dabūšu normālo plombi un tad jau tas būs pavisam, pavisam beidzies viss

vai zobārstiem drīkst nest puķes, vai arī tā skaitās kukuļdošana? man gribētos viņām izcept cepumus vai kūku, bet tas jau vienmēr ir mazliet riskanti

Nu tad tā, hooray for root canals, vēl pirms vispār sākt kaut ko darīt es dabūju divas anestēzijas šprices, tad pēc trīs urbja apgriezieniem un gaisa uzpūšanas vēl vienu, un pēc tam vēl vienu tieši nervā, spriežot pēc drausmīgās sajūtas procesā un brīnišķīgā, pilnvertīgā, mierinošā jutības trūkuma pēc tam. Nu, un, protams, šis būs jāqtkārto vēlreiz, pēc trīs nedēļām, un tad jānāk vēl atsevišķi pēc plombes. Bet vismaz labās ziņas ir tādas, ka neviens pats cits zobs man nav caurs, tā ka pie visa vainīga ir mana sasodītā higiēniste, kura tad, kad es pirms veselas mūžības teicu, ka man tas zobs ir pārlieku jutīgs, apgalvoja, ka nevajag iet pie zobārsta, jo tas jau ir saplombēts un nekas tāds tur nevar būt. Labi, tas bija pirms kāda pusotra gada, bet šitā zobārste man teica, ka tas caurums tur ir audzis vismaz trīs gadus, lai sasniegtu šādus dramatiskus apjomus. Just my luck, haha. Laikam turpmāk iešu pie šitās zobārstes vislaik, un iešu reizi gadā, neatkarīgi no tā, ko teiks higiēniste, jo šis viss ir fucking briesmīgi.

un vēl man liekas, ka es noteikti kaut kādā kritiskā brīdī sākšu klepot un zobārste izurbs man aci vai notiks kaut kas cits briesmīgs

es jau zinu, ka it kā tā nevajadzētu notikt, bet man ir ārkārtīgi dzīva iztēle

man ir tāda sajūta, ka aiz bailēm apvemšos pie zobārsta kabineta ieejas, vai arī cilvēcīga "labdien!" vietā vienkārši izplūdīšu asarās un visu prātu zaudējušas sievietes murgainos un nesakarīgos runas plūdos a la ak-dievs-lūdzu-nedariet-man-pāri-lūdzu-lūdzu-anestezējiet-mani-tūlīt-neaiztieciet-manu-muti-lūdzulūdzu-pirms-tam-izrubiet-mani-kaut-kādā-bezsamaņā-argh-lūdzu!

es labprāt izlaistu šo nedēļu un pamostos piektdienas vakarpusē un ietu kaut kur ballēties
droši vien gan pēc tā zobārsta gribēšu gulēt zem segas embrija pōzā, nevis kaut ko darīt

Sāp zobiņš, bet zobārsts tikai piektdien no rīta