Poll #21438 vēlies, vēlies, kaut ko vēlies
Open to: All, results viewable to: All

vai tu zini, ko tu gribi?

gaidu, kad NA publiski vērsīsies pret Rimi par Latvijas sabiedrības graušanu. mēs taču visi zinām, ka ģimeni tā patvaļīgi neizvēlas, tā ir "balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, [un tās] pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis)".



lai gan paga, varbūt nē, ja jau savulaik tieši NA Pūpols piedāvāja viendzimuma pāriem dibināt nevis ģimenes, bet SIA, šis varbūt vienkārši ir loģisks nākamais solis, no vienkārša SIA uz veselu ķēdi.

UPD: ja nu kāds (piemēram, krišjānis) nesaprata, šis ir joks. galvenokārt par to, kā NA izvēlas savas prioritātes, par/pret ko iestāties, jo kaut kāda Satversmes čakarēšana nevienai ģimenei šajos laikos nepalīdz. un, nē, LGBTQ+ kopienas cilvēku ģimenes nečakarē Satversmi, to ir čakarējuši un mēģina turpināt čakarēt visādi šleseristi un NAciķi, kas baidās no līdztiesības likuma priekšā, jo, nedod dievs, pazaudēs tiesības justies pareizāks par citiem un saņemt labumus (tiesisko aizsardzību), kas citiem tiek liegti

"piesakies pensijai tagad! sāc uzskrāt savām labāko gadu dienām"

te nu pārmaiņas pēc mēs ar banku esam vienisprātis, tās vispār varētu būt manas labāko gadu dienas. es tiešām reizēm drusku ilgojos vienkārši jau būt veca un pensijā, nevis tikai justies veca un nogurusi.

nejauši aplēju augus ar tēju, nevis ūdeni. labā ziņa gan ir tāda, ka, šķiet, lielai daļai augu tas patiesībā varētu pat patikt, darboties līdzīgi kā mēslojums.

pēdējā laikā sāku justies mazliet kā vampīrs, jo atradu laiku iziet ārpasaulē tikai jau tumsiņā - aizskriet uz veikalu pēdējās 20 tā darba laika minūtēs vai iziet pastaigāties pēc darba tā ap pusvienpadsmitiem. šodien gribēju beidzot nosūtīt vecākiem paciņu (neizdevās, jo padomāts nez kāpēc nespēja atrast pakas numuru (varbūt viņš arī noguris ap vienpadsmitiem vakarā), taču mēģināšu rīt atkal), un mans vampīra dzīvesveids atmaksājās. atklāju, ka zālainajā laukumā tirdzniecības centra priekšā omulīgi tusē divas stirnas. no sākuma likās, ka rādās, bet nē, viņas tur tiešām bija, un pārsteidzoši ne-bailīgas. protams, klāt pieiet nevar, bet pavisam prom arī šīs bēgt galīgi nemaz netaisījās. negaidīti, skaisti un priecīgi. uzreiz kaut kā sajutos atkal kā dzīvs cilvēks.

mani reāli trigerē tā kliedzošā kaimiņiene. pirmkārt, par ar sienu skaņas slāpēšanas efektu es jūtu tai balsī diezgan lielu izmisumu, saprotu, ka gan jau kliedz tāpēc, ka vienkārši netiek galā, otrkārt, man šķiet, ka viņa kliedz uz bērnu vai bērniem, jo citreiz tur dzirdu kliedzam arī bērnu

Poll #21429 dzīve, darbi un dienas
Open to: All, results viewable to: All

cik bieži tu raudi no noguruma?

dzimumu vienaldzība

šodien terapijā beidzot pēkšņi atskārtu, ka visādas lietas, ko es klasificēju kā sevis izlaišanu vai arī lepni demonstrēju kā pierādījumu tam, ka es taču pret sevi nemaz tik slikti neizturos, patiesībā ir vienkārši pamatvajadzību apmierināšana - paēst, pagulēt, varbūt reizēm arī drusku socializēties. toč easy to please, ha.

varbūt man vajadzētu pastrādāt kādā sliņķu kantorī

ok, es varu iedomāties vienu iemeslu, kāpēc varbūt tomēr kaut kad apdomāt bluetooth austiņas: jo tad būtu vieglāk izģērbties, nepārstājot klausīties mūziku

dzirdu, ka kaimiņiem iet grūti, pēdējā laikā tur kāda sieviete daudz dusmīgi bļaustās. mans minējums - tās varētu būt mājskološanas radītas ciešanas.

"Rīgas Zooloģiskā dārza apmeklētāji tiek lūgti ļaut ķenguram Kingarū gulēt tā, kā viņam patīk, nevis tā, kā gribas apmeklētājiem."

sāku domāt, ka varbūt vajadzētu tomēr beidzot reizi par visām reizēm nopirkt normālu datorkrēslu

bet būtu tiešām ļoti dīvaini, ja manā dzīvoklī būtu vairāk par vienu krēslu, tā nav bijis gadiem

meklējot citātu, tikko rakstīju gūglē šādu atslēgvārdu kombināciju "naids dievs ingmārs freimanis"

reizēm es kaut ko aizmirstu, un tad piedzīvoju lielu prieku, kad to atkal atceros. šodien, piemēram, es atcerējos par ķimenēm - ka tās eksistē un man garšo. tagad laimīgi ēdu ar papildus ķimenēm dāsni apbārstītu ķimeņu radziņa hummusmaizi, un tas ir jauki.

laikam nedrīkst sev ļaut vairāk nekā nedēļu nelasīt grāmatas. šodien izrāvu cauri brīnišķīgu queer scifi trilleri, un jūtos daudz labāk nekā ilgā laikā.

vispār ļoti rekomendēju konkrēto grāmatu, ārkārtīgi atbilstoši pandēmijas noskaņai - galvenā varone ir sociālajā izolācijā, principā var uzskatīt, ka strādā attālināti, haha, komunicē ar kādu tikai caur audio un video zvaniem, un ik dienu mēnešiem ilgi sadzīvo ar potenciāli nāvējošu, bet it kā jau ne neizbēgamu draudu klātbūtni.

cilvēki pēc iepazīšanās zoom zvaniem (un tādi man tagad ir kā minimums 5 gab nedēļā) man pārsteidzoši regulāri saka, ka viņiem patīk un palīdz tas, ka es smaidu, ka viņi jūtoties labāk, mierīgāk; pat (un šis ir citāts) tā, it kā ne no kā nebūtu jābaidās

arī dzīvē es esmu diezgan daudz saņēmusi no citiem atsauksmes, ka lieku viņiem justies droši

es gribētu uzzināt, kā tas ir - atrasties manā mierinošajā klātbūtnē, ha

šodien uz ielas redzēju dūres lieluma sunīti zelta pufaikā

šausmīgi gribas, lai varētu ierakstīt cibā kaut ko priecīgu