"uzkrājiet bailes un izmantojiet tās savu rēķinu apmaksai"

tas brīdis, kurā gluži negaidīti attopies divatā ar draudzeni pusvienos naktī sajūsmināti dejojot klajā laukā pilsētā, atskaņojot mūziku no telefona

drusku runājām ar brāli par pašvaldību vēlēšanām un Rīgas domi, izstāstīju, ka domes deputāts nav pilnas slodzes amats un, protams, tūliņ aizgājām kārtējā

K: [holivudas treileru balss] pa dienu viņš ir Rīgas mērs, bet naktī... strādā par bārmeni
L: "visiem pa mēriņam!", coming soon to a city council near you

"Babies cry when they’re born in order to expand their lungs and eliminate fluid blocking their airways. They cry to breathe. “Your baby will cry as long as he needs to in order to start breathing normally,” pediatrician Ana Machado told Romper.

I cry at least once a day, sometimes wailing. I think of the moment I was born, how I must not have cared at all how loud I screamed. I needed to breathe. I needed everyone to know I was here. At times, I wash my face before bed and the sight of my face, so exposed like I’m seeing myself for the first time, brings me to tears."

"The Right to Breathe", Xoai Pham

darba gripas sanāksme

tikko pamodos no sapņa, kur biju zoodārzā ar A. un kaut kādu mūsu bērnu, un tur bija tāds dīvains iekārtojums, lielas telpas kā angāri, vietām dzīvnieki, šķiet, vnk piesieti, plēsīgie it kā aiz tādām milzu sienām, bet ar "logiem" un "durvīm", kas izpaudās kā tādi caurumi sienās, tikai "durvīm" bija kaut kādi metāla vārtiņi. mēs un vēl daži citi apmeklētāji skatījāmies uz lauvām, kad viena no tām uzlēca uz "lodziņa" malas. satrūkos, taču tā izlēca nevis ārā starp cilvēkiem, bet pārlēca pāri uz citu nožogojumu. tomēr tad no sava blakus esošā nožogojuma izlauzās lācis. mēs bijām iesprostoti telpā (starp mums un izeju bija lācis), taču tad tas uzbruka netālu piesietam zirgam, es, šķiet, ar A. un bērnu in tow kaut kā paskrēju tiem garām, lai tiktu blakus telpā. zvanīju uz kaut kādu ātrās reaģēšanas numuru (tas bija V09, ko pirms spiest telefonā domāju, ka nemaz nezinu, kur uz tel.keyboard atrast "V"), tur atsaucās vienlaikus 2 dispečeri, sieviete un vīrietis. es teicu, ka esmu zoo, no krātiņa ir iznācis lācis, jau uzbrucis zirgam un to nogāzis gar zemi, lai viņi sūta kādu palīgos. taču viņi atbildēja, ka šis īsti nav problēma un viņiem nav jāiesaistās. kaut ko bubināja par jauniešiem, kuri domā, ka saprot, kas dzīvniekiem ir un nav pieņemami. es pretī mēģināju implicēt, ka neesmu nekāds jaunietis, skaidrojot, ka es, protams, nezinu, kas ir piemēroti dzīvniekiem, jo esmu tikai parasta 31 gadu veca sieviete, kas brīvdienā ar ģimeni atnākusi uz zoodārzu, bet tomēr šķiet savādi un bīstami, ka zvēri var izkļūt no saviem nožogojumiem. tad operators īgni piekrita, ka varbūt vienīgi viņi varētu sazināties ar KNAB, lai tie skaidro, kādēļ nožogojuma durtiņas bija vaļā. grasījos jautāt, kādēļ tas būtu tieši KNAB kompetencē un kā viņi grasās palīdzēt tiem cilvēkiem, kas tur palikuši, bet šai brīdī pamodos un tagad turpinu izjust zināmas raizes par tiem neeksistējošajiem sapņa cilvēkiem, kas palikuši telpā ar lāci.

"Why do you have to say things like that? Why can't you just let things be easy?"
"Because they're not easy," Wylan said in his simple, earnest way. No one in the Barrel talked like that. "You keep pretending everything is okay. You move on to the next job or the next party. What are you afraid is going to happen if you stop?"

man vienmēr ir kauns, ka es neko nezinu un nesaprotu par to, kas notiek twitterī. pat tad, kad es kaut kā uzzinu, ka tur laikam ir izcēlusies kāda būtiska diskusija vai kas tamlīdzīgs, es gandrīz nekad nemāku apskatīties, kas-ko-kam-kā ir teicis.

pēdējā laikā gulēt ejot bieži mēģinu uzlikt modinātāju, atverot kalkulatora aplikāciju

varbūt jādibina partija DEPRESĪVIE

tagad visam pa virsu arī Facebook mani, acīmredzot, ienīst, un grupās man augšējā toolbar vietā rāda baltu kluci, neatkarīgi no tā, no kura browsera to skatos, vai nodzēšu visas sīkdatnes, vienalga, man nav normālas navigācijas

"iespējams, arī nav noticis noziedzīgs nodarījums"

superīgā valstī dzīvojam

lai gan pirmo reizi, kad biju KKC (pavisam neilgi pēc tā atvēršanās), man likās, ka nekādi nesapratīšu, kāpēc lai kāds gribētu nākt pavadīt laiku tādā dīvainā šķūnī, kopš tā laika daudz kas ir mainījies, un šodien sapratu, ka es būtu ļoti, ļoti bēdīga, ja covid dēļ KKC bankrotētu un nekad vairs neatvērtos.

Poll #21438 vēlies, vēlies, kaut ko vēlies
Open to: All, results viewable to: All

vai tu zini, ko tu gribi?

gaidu, kad NA publiski vērsīsies pret Rimi par Latvijas sabiedrības graušanu. mēs taču visi zinām, ka ģimeni tā patvaļīgi neizvēlas, tā ir "balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, [un tās] pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis)".



lai gan paga, varbūt nē, ja jau savulaik tieši NA Pūpols piedāvāja viendzimuma pāriem dibināt nevis ģimenes, bet SIA, šis varbūt vienkārši ir loģisks nākamais solis, no vienkārša SIA uz veselu ķēdi.

UPD: ja nu kāds (piemēram, krišjānis) nesaprata, šis ir joks. galvenokārt par to, kā NA izvēlas savas prioritātes, par/pret ko iestāties, jo kaut kāda Satversmes čakarēšana nevienai ģimenei šajos laikos nepalīdz. un, nē, LGBTQ+ kopienas cilvēku ģimenes nečakarē Satversmi, to ir čakarējuši un mēģina turpināt čakarēt visādi šleseristi un NAciķi, kas baidās no līdztiesības likuma priekšā, jo, nedod dievs, pazaudēs tiesības justies pareizāks par citiem un saņemt labumus (tiesisko aizsardzību), kas citiem tiek liegti

"piesakies pensijai tagad! sāc uzskrāt savām labāko gadu dienām"

te nu pārmaiņas pēc mēs ar banku esam vienisprātis, tās vispār varētu būt manas labāko gadu dienas. es tiešām reizēm drusku ilgojos vienkārši jau būt veca un pensijā, nevis tikai justies veca un nogurusi.

nejauši aplēju augus ar tēju, nevis ūdeni. labā ziņa gan ir tāda, ka, šķiet, lielai daļai augu tas patiesībā varētu pat patikt, darboties līdzīgi kā mēslojums.