tikko pamodos no sapņa, kur biju zoodārzā ar A. un kaut kādu mūsu bērnu, un tur bija tāds dīvains iekārtojums, lielas telpas kā angāri, vietām dzīvnieki, šķiet, vnk piesieti, plēsīgie it kā aiz tādām milzu sienām, bet ar "logiem" un "durvīm", kas izpaudās kā tādi caurumi sienās, tikai "durvīm" bija kaut kādi metāla vārtiņi. mēs un vēl daži citi apmeklētāji skatījāmies uz lauvām, kad viena no tām uzlēca uz "lodziņa" malas. satrūkos, taču tā izlēca nevis ārā starp cilvēkiem, bet pārlēca pāri uz citu nožogojumu. tomēr tad no sava blakus esošā nožogojuma izlauzās lācis. mēs bijām iesprostoti telpā (starp mums un izeju bija lācis), taču tad tas uzbruka netālu piesietam zirgam, es, šķiet, ar A. un bērnu in tow kaut kā paskrēju tiem garām, lai tiktu blakus telpā. zvanīju uz kaut kādu ātrās reaģēšanas numuru (tas bija V09, ko pirms spiest telefonā domāju, ka nemaz nezinu, kur uz tel.keyboard atrast "V"), tur atsaucās vienlaikus 2 dispečeri, sieviete un vīrietis. es teicu, ka esmu zoo, no krātiņa ir iznācis lācis, jau uzbrucis zirgam un to nogāzis gar zemi, lai viņi sūta kādu palīgos. taču viņi atbildēja, ka šis īsti nav problēma un viņiem nav jāiesaistās. kaut ko bubināja par jauniešiem, kuri domā, ka saprot, kas dzīvniekiem ir un nav pieņemami. es pretī mēģināju implicēt, ka neesmu nekāds jaunietis, skaidrojot, ka es, protams, nezinu, kas ir piemēroti dzīvniekiem, jo esmu tikai parasta 31 gadu veca sieviete, kas brīvdienā ar ģimeni atnākusi uz zoodārzu, bet tomēr šķiet savādi un bīstami, ka zvēri var izkļūt no saviem nožogojumiem. tad operators īgni piekrita, ka varbūt vienīgi viņi varētu sazināties ar KNAB, lai tie skaidro, kādēļ nožogojuma durtiņas bija vaļā. grasījos jautāt, kādēļ tas būtu tieši KNAB kompetencē un kā viņi grasās palīdzēt tiem cilvēkiem, kas tur palikuši, bet šai brīdī pamodos un tagad turpinu izjust zināmas raizes par tiem neeksistējošajiem sapņa cilvēkiem, kas palikuši telpā ar lāci.