ai, šodiena kaut kāda nekāda, produktivitāte niecīga, pa dienu lasot šausmīgi nāca miegs un aizgāju pagulēt (it kā gan skaitās, ka miegs palīdzot konsolidēt atmiņu, tā ka varbūt nav slikti, labāk atcerēšos lasīto nākotnē; diemžēl gan nekas pārāk iespaidīgs tas nebija, un diez vai jebkur īpaši citur kā vien m.darbā varētu noderēt), un tagad vakarā jūtos dīdīga, nekoncentrēta, izkliedējusies, gribas socializēties, runāties vai vismaz skatīties kādu filmu, nevis bakstīt to m.darbu. bet reāli maz laika atlicis, tikko pamanīju, ka esmu sākusi ierakstu rakstīt brīdī, kad LV ir pusnakts un iestājas septembris, tātad, 11 dienas. reāli jau 10, jo tajā 11ajā diez vai vairs kaut ko varēs, vajadzēs taču laiku, kamēr vēl iesien utt. ugh. pabeigt, pabeigt, pabeigt, jāskaita kā mantra, laikam.