man šķiet, ka es uzrakstīju skaistu eseju. ne tā, ka ļoti labu, bet valodiski ļoti skaistu. tagad retrospektīvi tas varētu šķist gandrīz pašaprotami - rakstot par rakstīšanu, pievērst īpašu uzmanību izteiksmes formai. bet patiesībā tas sanāca netīšām.
un, kamēr es to rakstīju, virtuvē sabojājās atlikusī ļoti garšīgā zupa. ehh. viss nāk un aiziet tālumā.