tikko sapratu, ka varu atšķirt savus kaķus, pieskaroties ar pirkstu galiem pavisam nelielai kaķa daļai uz pavisam īsu brīdi; tā nav slikta apziņa, ar kuru ķerties pie mēģināšanas iemigt
jāatzīst jau gan arī, ka mani kaķi ir ļoti viegli atšķirami, vismaz man tā liekas - atšķiras gan spalvas garums un biezums, gan reakcija uz pieskārienu, gan ķermeņa uzbūve, ko var vienkārši sajust, piemēram, ja esi pieskāries kādai kaķa galvas daļai, tā ka droši vien šis vairāk saistāms ar tādiem objektīviem aspektiem, nevis kādu īpašu pašas attīstītu atpazīšanas prasmi :D
Es savējos labi atšķīru, kad biju pieradusi pie Kociņa, bet Griķis šeit bija jauniņais. Tagad mēdzu naktī, tumsā blenzt uz sev virsū sēdošo siluetu, paralēli to glaudot, un tāpat paiet laiciņš, līdz saprotu, kurš. Tas notiek tajā brīdī, kad siluets vai nu nobrauc gar roku ar siekalainu purnu (Kocis) vai iekož (Griķis). :)) Kaut gan Griķis arī arvien pieglaimīgāks paliek, drīz viņus vispār neatšķiršu. :/