26 March 2013 @ 03:33 am
mazohisms, vai.  
es nezinu, vai tie ir gandrīz divi gadi celibāta (masturbēšana neskaitās, ja) vai vienkārši vientulība, vai kaut kas pavisam cits, bet es esmu pamanījusi, ka pēdējo mēnešu laikā arvien vairāk izpaužas tāda pretrunīga tendence. man izmisīgi gribas vienkārši pieskarties cilvēkiem, pofig, kā, iespējams, derētu arī braukšana piebāztā sabiedriskajā transportā, saskaroties ar elkoņiem ar citiem, ja tie cilvēki nesmirdētu vai nebūtu kā citādi nepatīkami. bet, kad es satieku cilvēkus, labus draugus, kuriem it kā varētu pat mesties virsū, bužināties un gramstīties, vienkārši pieplakt blakus, pierušināties, pielipināties, es to nedaru.
es jūtos neērti, needy un tramīgi, man ir bail, ka tad vienā brīdī es vienkārši sākšu raudāt.
gribas sarauties pēc iespējas mazākā kamoliņā un nemaisīties pa kājām.

haha, asara iepilēja tieši krūzītē.
 
 
( Post a new comment )
[info]augsne on March 27th, 2013 - 07:10 pm
Izlasīju Tavu komentāru, kļuva traki bēdīgi. Bet, cik nu saprotu, to satuvināšanās pieredzi Tu šobrīd gūsti attiecībās ar K. Man vienkārši liekas, ka ir tik ļoti būtiski par šādām lietām pieredzēt, ka "tā var", un var arī vēl tuvāk, vēl siltāk, vēl mīļāk. Tā, ka nesašļukt, bet ticēt un tad arī piedzīvot. :)
(Reply) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on March 27th, 2013 - 07:24 pm
mjau, paldies. būs jau labi, nav jau arī viss tik briesmīgi, kā varētu likties, palasot manus "bēdīgā gala" ierakstus (kuru laikam te pēdējā laikā ir neproporcionāli daudz, haha). kopumā man ir sajūta, ka lietas attīstās pareizā virzienā un ar visām šīm grūtībām var tikt galā, tikai nedrīkst izlikties, ka nekā tāda nav. (:
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]augsne on March 27th, 2013 - 07:44 pm
Jā! :)
(Reply) (Parent) (Link)