āhh. it is done.
esmu uzrakstījusi īsāko un, iespējams, sliktāko eseju šajā semestrī, bet man vienalga, es jūtos apmierināta. (un gan jau tā tāpat nav ļoti slikta, es vienkārši uzstādu piedienīgi augstas prasības sev; jāuztur pozitīva domāšana!)
pa vidu rakstīšanai šodien man bija ilgā, ilgā laikā labākais miegs, ~50minūtes, ar kanēli zem segas un suni ceļgalu līkumiņā. pamodos mundra, mierīga, priecīga. un ko tad citu cilvēkam vispār dzīvē vajag, vai ne. varētu kādas smalkas vakariņas vēl vienīgi, un kādu skaistu filmu, un tumšu, tumšu alu (dzērienu, nevis caurumu zemē. šoreiz).
esmu uzrakstījusi īsāko un, iespējams, sliktāko eseju šajā semestrī, bet man vienalga, es jūtos apmierināta. (un gan jau tā tāpat nav ļoti slikta, es vienkārši uzstādu piedienīgi augstas prasības sev; jāuztur pozitīva domāšana!)
pa vidu rakstīšanai šodien man bija ilgā, ilgā laikā labākais miegs, ~50minūtes, ar kanēli zem segas un suni ceļgalu līkumiņā. pamodos mundra, mierīga, priecīga. un ko tad citu cilvēkam vispār dzīvē vajag, vai ne. varētu kādas smalkas vakariņas vēl vienīgi, un kādu skaistu filmu, un tumšu, tumšu alu (dzērienu, nevis caurumu zemē. šoreiz).
piešņauktā salvete | nošķaudīties