tikko noskatījos slumdog millionaire, un jūtos mazliet šokēta. no dažādu cilvēku teiktā un savulaik izlasītas anotācijas man bija radies priekšstats, ka tā būs tāda family-friendly feel-good filma, bet viņa taču ir šausmīga! labi, nu, laimīgās beigas un tā, bet tas taču ir vājprāts, visas tās briesmas, kas tur notiek. labi, ka man nav bērnu, jo, nu, es principā visu laiku līdz šim domāju, ka tā ir tāda filma, ko forši skatīties kopā ar maziem bērniem un priecāties, kā dzīvē notiek laimīgas sagadīšanās, bet es arī ar visu to, ka neesmu bērns, brīžiem šausminājos un jutos kā raudāt, haha.
man gan filma patika labāk, nekā tad, ja tā būtu tāda, kā biju iedomājusies, tā ka labi vien ir.