apnicis mosties gandrīz tikpat nogurušai kā pirms gulēšanas

tam gan, šķiet, tomēr nav tieša sakara ar sapņiem, jo šitā mēdz būt arī rītos, kad tiešām neko neatceros, šorīt jau arī tikai kādas pāris epizodes; baisākais moments: atklāju, ka brālim ir ciba, un viņš ir piedraugojis manējo, kas nebūtu problēma, ja viņējo nelasītu un nekomentētu mūsu mamma

vienu brīdi jau es tā aizdomājos par to, cik neanonīmi man te viss ir, kamēr es pati par kādu daļu no tiem, kas kautkāpēc ir piedraugojuši (un arī ko piedraugojusi esmu pati!), nezinu pat tik daudz, kā viņu vārdu. bet principā jau tam nav īsti nozīmes, esmu pieradusi pie nevienlīdzīgām attiecībām, haha