šodien baseinā bija pretīgs pārītis, kas ielēja darvas pilienu manā vakara-saules-apspīdētā-ūdens medus mucā. labi, es saprotu, jūs neesat atnākuši uz baseinu peldēt, bet gan zem ūdens čamdīt viens otra mīkstumus - ok, dariet tā, bet izvēlieties tam maksimāli piemērotāko vietu, piemēram, celiņa stūri, nevis PAŠĀ CELIŅA VIDŪ tā, ka knapi var tikt garām un arī tad tikai iepeldot tai pusē, kur, ja būtu vēl kāds peldonis, tas varētu tieši būt pretējā virziena kustības procesā. labi, ka nebija šoreiz. es pilnīgi aizgāju prom 10min ātrāk, jo man apnika, ka visu laiku jāseko, kur viņi atrodas un kā viņus labāk appeldēt. vai tad mazdrusciņ savstarpējas cieņas ir par daudz prasīts?

in other news:
vēl man uz rokas ir noplēsta tulzna no plauktu dauzīšanas ar āmuru, talkojot pekās, tas ir ļoti forši. man patīk krāmēt malku, man patīk darvot pirti, man vispār patīk visādi darboties, jo sevišķi, ja pēc tam var mazgāties ar skaidām (!!the best) un garšīgi paēst kartupeļus un dzert vīnu. un arī vest dziļdomīgas sarunas naktī kā

r: kur ir tas?
L: kas ir tas?
r: nu, tas.
L: tas ir tepat.