dodot sunim maizi no veikalā pirktās sviestmaizes (jā, man ir vesela tehnika, kā sadalīt tā, lai lielāka daļa maizes aiziet sunim, un es pati būtu apēdusi tikai to, kas iekšā un mazliet maizītes) un ne no šā, ne no tā atcerējos, ka babiņa reiz man stāstīja, kā viņa bija apvainojusies uz savu suni laukos un tāpēc izlikās mirusi.
suns esot bēdājies. pēc tam, protams, bijis priecīgs, kad viņa pārstājusi tēlot.