rakstu pateicības, pilnīgi asaras saskrien acīs saprotot, cik patiesībā ļoti, ļoti svarīgi man ir to uzrakstīt
un cik ļoti tomēr man ir palīdzējuši cilvēki, ieva, mamma, tētis, ai, brīžos, kad man likās, ka viss brūk un jūk un es nikni gāju pie viņiem drukāt to tēmas maiņas iesniegumu, es taču reāli esmu bijis briesmīgs cilvēks pēdējā laikā.
vēl man ienāca prātā - ja es būtu kristiete, vai drīkstētu pie pateicībām ierakstīt pateicību dievam? nu, kko along the lines "pateicos dievam par spēka un iedvesmas došanu darba rakstīšanā", blāblāblā?
un cik ļoti tomēr man ir palīdzējuši cilvēki, ieva, mamma, tētis, ai, brīžos, kad man likās, ka viss brūk un jūk un es nikni gāju pie viņiem drukāt to tēmas maiņas iesniegumu, es taču reāli esmu bijis briesmīgs cilvēks pēdējā laikā.
vēl man ienāca prātā - ja es būtu kristiete, vai drīkstētu pie pateicībām ierakstīt pateicību dievam? nu, kko along the lines "pateicos dievam par spēka un iedvesmas došanu darba rakstīšanā", blāblāblā?
piešņauktā salvete | nošķaudīties