rakstu pateicības, pilnīgi asaras saskrien acīs saprotot, cik patiesībā ļoti, ļoti svarīgi man ir to uzrakstīt
un cik ļoti tomēr man ir palīdzējuši cilvēki, ieva, mamma, tētis, ai, brīžos, kad man likās, ka viss brūk un jūk un es nikni gāju pie viņiem drukāt to tēmas maiņas iesniegumu, es taču reāli esmu bijis briesmīgs cilvēks pēdējā laikā.
vēl man ienāca prātā - ja es būtu kristiete, vai drīkstētu pie pateicībām ierakstīt pateicību dievam? nu, kko along the lines "pateicos dievam par spēka un iedvesmas došanu darba rakstīšanā", blāblāblā?
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on May 24th, 2012 at 01:56 pm
thank you, thank you, silence