manai mājai ir lielisks pagalms šādām naktīm.

tur ir rotaļlaukums, kas apbūvēts ap īstiem, dzīviem kokiem. izstaigāju visu rotaļlaukumu, elpoju mitru smilšu un lapu smaržu, jūsmoju par pretstatu starp koka raupjo mizu un gludajām lapām, ar dubļainām pēdām gulēju tīklā, skatījos uz koku lapotnēm un zibeni, klausījos lietus pakšķos un pērkonā, pamazām samirku un jutos kā beidzot atgriezusies dzīvē, norāpos zemē, atspiedos pret koku un izbaudīju savu ķermeni, kamēr lietus tikai kļuva stiprāks un stiprāks, un stiprāks


vienīgais, kā varbūt mazliet pietrūka - kāds dīķis vai upe, kurā pēc tam ielēkt


ahhh. man ir tikai viena lieta, ko teikt: šī bija labākā ideja, kāda man pēdējo nedēļu laikā bijusi.