sēžu kauņas lidostā, kurā laikam iepriekšējais lidojums ir bijis pussešos vakarā, tad tagad būs manējais, pusvienpadsmitos, un tad nākamais - pussešos no rīta. kad es te ierados (autōbuss kauņā iebrauca 40 minūtes agrāk, nekā solīts), atnākusi no pieturas pa lietu, te viss bija tik nenormāli izmiris, tik maz cilvēku, tāds klusums, un nevienu nelaida vēl uz drošības kontrōli, tas bija savādi. tad es ēdu salātus ar pirkstiem, jo tiem nebija pievienota dakšiņa un man bija slinkums kāpt trešo reizi lejā uz vietējo iki (haha) pirkt dakšiņu. drošības kontrōlei nebija iebildumu pret manu ķirbi, taču bija iebildumi pret kedām (nu, vai arī zaļas dzijas gabaliņu kabatā, ej nu sazin, otrreiz ejot cauri es abas lietas atstāju kastē). tagad nopirku par gandrīz sešiem latiem divus šampaniešus un mazliet skumstu par to, ka nora nav atbildējusi ne uz vienu no manām ziņām pēdējo divu dienu laikā.
ja Tu šo lasi, es ceru, ka Tu vienkārši esi bijusi pārāk aizņemta bučojoties ar edgaru, bet tomēr atnāksi man pretī uz autōostu, jo es vairs neatceros no galvas, kā aiziet. :D
ja Tu šo lasi, es ceru, ka Tu vienkārši esi bijusi pārāk aizņemta bučojoties ar edgaru, bet tomēr atnāksi man pretī uz autōostu, jo es vairs neatceros no galvas, kā aiziet. :D
piešņauktā salvete | nošķaudīties