19 January 2012 @ 02:15 am
plūsmas  
es īstenībā vispār spēju uztvert to, ka laiks rit, tā patiesi līdz galam uztvert, sajust, tikai ļoti konkrētās situācijās.
piemēram, kad mākoņi iet, kad es uz to skatos, tad es līdz kaulam sajūtu, ka rit laiks.

bet parasti laiks pārvietojas lēcieniem, piemēram, bieži cilvēki saka, ka sajūt, kā laiks rit, kad satiek sen nesatiktus cilvēkus, vislabāk - bērnus, un ievēro, kā tie ir mainījušies, ja bērni - paaugušies. man, savukārt, tādi brīži šķiet visīstākais pierādījums faktam, ka es nejūtu, kā laiks rit. tas, protams, arī nav vajadzīgs, neesmu jau nekāds pulkstenis.
 
 
( Post a new comment )
[info]augsne on January 19th, 2012 - 03:35 am
Man, redzot paaugušos bērnus un vecuma pazīmes ieguvušus pieaugušos, vienmēr rodas sajūta, ka laiks rit atpakaļgaitā. Nu, ka es pēkšņi tik krasi sajūtu, ka tieku iemesta pagātnē.
(Reply) (Link)