es te lasot vizuālās anthro tekstiņus atkal iemigu, un kas par sapņiem, kas par sapņiem! vislabāk atceros divas ļoti spilgtas lietas - zem galda kaut kādā bārā ļoti kaislīgi bučojos ar kaut kādu džeku un pēc tam uz ielas rādīju priekšnesumu, kurā es ar savu roku kustībām varēju kontrolēt baložus un kaķus - viņi tur lidinājās tādā kā sinhrõnajā lidojumā kā nu es rādīju, kaķi stiepa ķepiņas uz augšu un lēkāja, vienvārdsakot, riktīgs cirks.