ak die's, cik lielisks vakars!

pirmkārt, andra manfelde (!) man nāca pateikt, ka viņai patika, otrkārt, pēc pasākuma (nosacīti. jo mīļie draugi mani no tā izrāva pusceļā) alā mēs brīnišķīgi padzērām alu, es paēdu vistu akniņas bekōnā, un ritēja intelektuālas sarunas ar nesakritīgiem viedokļiem (piemēram, ka mana apzinātā atteikšanās no atzīmes 10 statistikā bija stulba rīcība, un mani ētiskie pamatojumi nekam neder (es, protams, nepiekritu) vai arī, ka mīlestību iespējams izskaidrot vienkārši ķīmiski (kam es arī nepiekritu, jo dzimumtieksme, sure, bet mīlestība ir šizīgs sociāls fenomens, kaut kādas [generally] muļķības, un kā gan lai ko tādu biolōģiski 100% paskaidro))

un tad es braucu mājās ar taksi, jo tieši nokavēju pēdējo autōbusu, kas mani pieved tieši pie mājām, un līdz nākamajam 40tajam bij jāgaida ~pusstunda, un brālis gribēja, lai atvedu viņam čipšus un mēs kopā noskatāmies kādu filmu, tāpēc apsolīja, ka atmaksās man pusi no takša izdevumiem. tā kā es vakardien beidzot ieguvu atkal naudu, tad es, protams, piekritu šim plānam palēkdamās.

tikai tās sāpes joprojām bojā noskaņojumu, bet gan jau pāries.