esmu pamanījusi, ka katru reizi, kad es satieku baibu, es pēc tam ļoti ilgi smaidu.

tas vienkārši ir diezgan neticami, ka mēs vēl patiešām nesen vispār nebijām īpaši pazīstamas, es tikai atceros, kā apbrīnoju viņas lieliski šizīgo filmiņu mūsu rīkotajā 'show your freedom!' pasākumā, un pēc tam viņa man likās tā mistiskā skaistā meitene, kuru es dažreiz atpazīstu kaut kādos kulturālos pasākumos, līdz brīdim, kad es viņu uzrunāju alā un pēc tam mēs satikāmies dzejasdienās mazajā ģildē, tas bija vēl tikai septembrī, bet tagad mēs jau esam gājušas meklēt halucinogēnās sēnes, esam kopīgi nokavējušas pēdējos transportus, aizrunājoties pie alus glāzes, esam kopā apmeklējušas noras konferences megaballi, esam bijušas abpusēji ciemos un vispār, es esmu tiešām pārsteigta, šķiet, ka viņai ir tāda diezgan labvēlīga attieksme pret mani, par spīti tam, ka viņa pat nelasa manu cibu, kur var uzzināt, man šķiet, lielāko daļu no tādām 'pozitīvajām' lietām par mani (arī sliktās, protams, bet tās, man šķiet, tāpat ir viegli pamanīt irl saskarsmē vai kaut kā tā, bet manas slepenās es-mīlu-visu-pasauli-vai-vismaz-kaut-kā-tamlīdzīgi domas jau nevar uz pieres izlasīt)

un viņa ir tik tāds, es nezinu, tas izklausās stulbi un kā vecmāmiņas parasti saka, bet, nu, tāds gaišs cilvēks, vismaz tāda sajūta man vienmēr paliek. es ar viņu praktiski nemaz nejūtos neērti, kas ir diezgan neparasti, jo es ļoti bieži jūtos neērti arī ar cilvēkiem, kas man ļotiļoti patīk un ar ko gribas draudzēties, bet ar baibu man ir diezgan ļoti tāda sajūta kā ar tiem cilvēkiem, ko es pazīstu jau veselu mūžību, kā noru, ritu, ka viņa ir tāda..nezinu. ļoti atvērta? it kā mazliet līdzīga man, tikai gudrāka un skaistāka, haha.
nevaru sagaidīt, kad dabūšu visas trīs šīs sievietes vienā telpā, tad, man šķiet, man iekšā notiks kaut kāds lieliskuma un ērtas labsajūtas overflow, kaboom, un es sākšu pa ausīm birdināt varavīksnes, sniegpārsliņas, cālīšus utml.

es vispār vienmēr jūtos pārsteigta, kad kaut kādi ne-seni cilvēkkontakti izrādās tādi puslīdz veiksmīgi, un tad man gribas
a)ļoti daudz ieguldīt tajā, un es sajūtos skumīgi, ka jādara visādas citādas lietas, nu tur, skola un tā
b)bēgt projām, jo man ir šausmīgi bail, ka es visu sabojāšu ^^

bet cilvēki jau nesveicina un nesmaida tiem, kurus uzskata par biedējošiem, neirōtiskiem monstriem, ne? :D



[vispār ha, baigi patīkami rakstīt, ko es domāju/jūtu par kaut kādiem cilvēkiem, varbūt jāatrod, kur šī iedvesma rodas, un jāuzraksta līdzīgs sappy sajūsmīgs ieraksts par vēl kādu no pazīstamajiem cilvēkiem, jo domas jau man ir par visiem. bet tagad gan jāķeras tomēr pie akadēmiskām lietām. kaut gan man šķiet, ka šeit lielu lomu spēlē fakts, ka šī ir tāda puslīdz slepena sajūsmināšanās, es bieži mēdzu cilvēkiem godīgi teikt, ka viņi man patīk, bet parasti tik eksplicīti stāstīt man ir kauns.]