man šķiet, ka tad, ja man būtu bērni vai es tos aktīvi gribētu, es vienkārši nebūtu spējusi izlasīt "the school for good mothers". jau tagad man regulāri bija nelabi, lasot par tām "mācību" tehnikām, un izraudātas visas acis. es īsti labi nespēju tikt galā ar bezjēdzīgu, nepamatotu nežēlību, un man palika sajūta, ka romānā iztirzātā situācija ir tieši tāda - nejēdzīga, absurda cietsirdība, kas vāji mēģina slēpties aiz kaut kāda kopējā un/vai individuālā labuma.